Centrālā finanšu un līgumu aģentūra atzinīgi novērtē Ropažu novada pašvaldības īstenoto Eiropas Savienības projektu dabas liegumā "Lielie Kangari"

pirms 5 dienām
Centrālā  finanšu un līgumu aģentūra atzinīgi novērtē Ropažu novada pašvaldības īstenoto Eiropas Savienības projektu dabas liegumā "Lielie Kangari"
Dabas liegumā "Lielie Kangari" Ropažu novadā apmeklētāju un dabas mīļotāju ērtībām izveidota tūrisma un dabas izziņas pastaigu taka teju 2 km garumā ar tiltiņiem un skatu platformu pie ezera, kā arī izbūvēts skatu tornis 33 metru augstumā, no kura paveras skats uz ainavisko apkārtni – Kangaru ezeru un Lielkangaru purvu.

Pastaigu takas visā garumā izvietoti informatīvie stendi ar fotogrāfijām, kas apvieno ievērojamu daudzumu stāstu un teiku par notikumiem, vietām, tēliem un parādībām Lielajos Kangaros. Piemēram, stendos tiek vēstīts par Ķoderu pilskalnu izpēti un vēsturi, kā arī par īpaši aizsargājamiem biotopiem, retiem un aizsargājamiem augiem, dabas liegumu un lielāko osu grēdu Latvijā, ezeru, Kangaru ceļu, dzīvniekiem, putniem un bezmugurkaulniekiem. Takas sākumā izvietotais veselības maršruts ikvienu apmeklētāju – gan mazu, gan lielu - aicina kārtīgi izvingroties un izkustēties.

Pastaigu taka sākas autoceļa P4 Rīga – Ērgļi ceļa malā, kur apmeklētājiem ir pieejams auto stāvlaukums. 

 

Projekta kopējās izmaksas ir 537 162 eiro, no kurām 255 000 eiro ir ES fondu finansējums.

Lielo Kangaru dabas lieguma teritorijā atrodas Eiropā un Latvijā īpaši aizsargājami biotopi, retas un aizsargājamas augu, bezmugurkaulnieku un putnu sugas. Lai novērstu antropogēno slodzi, tai skaitā tūrisma, eitrofikācijas, erozijas un vides piesārņojuma iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām, tika veikta  plānota mērķtiecīga vides labiekārtošana, balstoties uz Dabas aizsardzības plānu. Projekta ietvaros ir izveidota kvalitatīva tūrisma, dabas izziņas un veselības infrastruktūra. Apmeklētāju plūsmas optimizēšanai tapusi pastaigu taka, kas papildināta ar koka laipām, mitrāko vietu šķērsošanai. Informēšanai un izglītošanai izvietoti stendi, kā arī veselības maršruta norādes. Uzstādīt arī virziena rādītāji ar attāluma norādēm līdz objektiem. Ainavu vērošanai uzstādīta skatu platforma un izbūvēts skatu tornis.

 

Uzziņai:

Lielo Kangaru dabas liegums ietver lielāko osu grēdu Latvijā. Grēda, ar nelieliem pārtraukumiem un izliekumiem stiepjas 26 km garumā no Bajāriem gandrīz līdz Suntažiem (RZR – ADA virzienā). No Bajārkroga Rīgas virzienā vēl 3 km garumā izsekojams Lielo Kangaru turpinājums kā iegarena kēmu pauguru virkne; austrumos tie beidzas ar mežiem apaugušiem, lēzeniem, 2.5-4 m augstiem smilšainiem pacēlumiem.

Valsts nozīmes dabas liegums “Lielie Kangari” ir dibināts 1957. gadā 630 ha platībā. 2004.  gadā lieguma teritorija paplašināta, pievienojot 1300,4 ha, pašreiz lieguma platība ir 1972,4 ha. Kopš 2005. gada teritorija iekļauta Eiropas mēroga īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā – NATURA 2000.

Oss – no dažiem kilometriem līdz vairākiem desmitiem kilometru garš, šaurs, līkumots valnis vai paugurota grēda, kas stiepjas paralēli ledāja kustības virzienam un sastāv no ledāju kušanas ūdeņu nogulumiem.

 

Dabas liegumā līdz šim konstatēti astoņi ES nozīmes īpaši aizsargājami biotopi. Dabīgi eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju – Lielais Kangaru ezers, neskarti augstie purvi – prioritāri aizsargājams biotops, pārstāvēti vislielākā platībā – 605,8 ha. Pārejas purvi un slīkšņas – liegumā ir 18,6 ha platībā. Boreālie meži – 102,5 ha, šis mežu tips vislielākajās platībās pārstāvēts lieguma teritorijas ziemeļu daļā (starp dzelzceļa līniju un purvu); no Lielās Kangaru grēdas uz dienvidiem un ap to; kā arī teritorijas dienvidaustrumu daļā. Lielākais šo biotopu īpatsvars atrodas lieguma teritorijas vēsturiski vecākajā daļā. Skujkoku meži uz osiem – sastopami gan egļu, gan sausie priežu meži (kop. platība 45,2 ha), kas savukārt dalās – dienvidus pusē ar palielinātu saules intensitāti, ziemeļos – noēnotie ar paaugstinātu noēnojumu. Melnalkšņu staignāji – konstatēti četri meža nogabali ar kopējo platību 8,9 ha, bet kopumā biotops teritorijai nav raksturīgs. Nogāžu un gravu meži – konstatēts viens biotops ar platību 1,6 ha – liepu audze osa ziemeļu nogāzē ar izteiktu lazdu audzi pamežā. Purvaini meži – sastopami gar purvu malām, arī atsevišķos reljefa pazeminājumos, parasti samērā lielās vienlaidu platībās, arī to kopplatība visai liela – 497,1 ha.

Dabas lieguma „Lielie Kangari" dabas aizsardzības plāns: https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_liegumi/lielie_kangari/

 

Ar Lielo Kangaru veidošanos saistīta šāda leģenda:

„Sirmsenos aizlaikos, kad vēl nav bijis ne Kangaru kalnu, ne purvu, tikai liels Kangaru ezers, ļaudis braukuši tam pāri laivās. Bet ezers bijis negants un katram pārcēlāju puikam pieprasījis ziedu jeb upuri – viena cilvēka dzīvību. Ja nedevuši – slīcinājis nost. Ezera tuvumā dzīvojis milzis. Reiz, nonācis krastmalā, tas noskatījies ezera izdarībās un varen sadusmojies. Viņš paķēris savu lielo maisu, piebēris pilnum pilnu ar zemi, uzcēlis mugurā un bridis ezeram pāri. Maisa gals bijis vaļā un zemes birušas kā nu kurā vietā – mazāk, vairāk...” – tā radās Lielie Kangari. Osu vaļņa austrumu galā, netālu no Suntažiem, redzama iedobe, kurā milzis esot atpūties.” (Ķoderu pilskalns jeb Lielā vīra gulta)

Lielkangaru purva vidū atrodas minerālsala – Burlakkalniņš, kur pēc vietējo cilvēku nostāstiem kādreiz slēpušies lielceļa laupītāji, bet 1943. gadā slēpušies nacionālo partizānu grupa - Ezeriņa vīri. Pašlaik šajā vietā atrodas zemnīca un ir uzstādīta piemiņas zīme.

Kopā ES fondu programmā par atbalstu Natura 2000 teritoriju labiekārtošanai  īstenoti 13 projekti visā Latvijā par kopējo summu 1 990 979 eiro, t.sk. ES fondu finansējums - 1 180 902 eiro. Projekti tika uzsākti 2017. gadā, un šobrīd tie ir pabeigti. Īstenotie projekti:

  1. “Pilssalas” infrastruktūras attīstība tūrisma un veselības aktivitāšu veicināšanai Jelgavā;
  2. Atpūtas taka dabas parkā "Piejūra" Carnikavā, Carnikavas novadā;
  3. Tūrisma, dabas izziņas un veselības infrastruktūras izveide dabas liegumā "Lielie Kangari";
  4. Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve dabas lieguma "Liepājas ezers" Zirgu salā;
  5. Dabas lieguma “Būšnieku ezera krasts” infrastruktūras pilnveidošana;
  6. Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija dabas parka „Embūte” teritorijā;
  7. “Kvalitatīvas tūrisma un dabas izziņas infrastruktūras tīkla veidošana antropogēnās slodzes mazināšanai dabas parkā „Daugavas loki”;
  8. “Kvalitatīvas tūrisma un dabas izziņas infrastruktūras tīkla veidošana antropogēnās slodzes mazināšanai aizsargājamo ainavu apvidū „Augšzeme”;
  9. Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve un atjaunošana dabas parkā “Laukezers";
  10. Aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” infrastruktūras uzlabošana antropogēnās slodzes mazināšanai un pieejamības nodrošināšanai;
  11. “Dabas  infrastruktūras atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā, Cēsu un Pārgaujas novados”;
  12. Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija dabas parkā “Piejūra”, Rīga;
  13. “Antropogēnās slodzes samazināšana dabas liegumā “Ventas ieleja” veidojot kvalitatīvu tūrisma un dabas izziņas infrastruktūras tīklu”.
     

 

Pārpublicēts no www.cfla.gov.lv

Datora versija