Ropažu novada karte
Ropažu novada karte (2013.g.*.pdf)
Ģeogrāfiskais stāvoklis
Ropažu novads atrodas Vidzemē, Latvijas vidusdaļā, gandrīz pašā Latvijas centrā (ģeogrāfiskais centrs atrodas uz dienvidiem — Ikšķiles lauku teritorijā). Novada administratīvais centrs ir Ropaži. Cauri novadam iet starptautiskā maģistrāle VIA Baltica un Lubānas šoseja.
Novada platība
Novada platība ir 326,4 km². Vairāk nekā 60% teritorijas aizņem meži (2% ik gadu tiek izcirsti) un ap 4% no teritorijas aizņem purvi.
Iedzīvotāji
Ropažu novadā reģistrēto iedzīvotāju skaits uz 2009. gada 1. jūliju ir 6839. 53% ir sievietes, bet 47% — vīrieši, pēc nacionālā sastāva: 73% latvieši, 18% krievi, 2,5% baltkrievi, 2% ukraiņi, 1,5% poļi.
Lielākās apdzīvotās vietas
Ropaži, Zaķumuiža, Silakrogs, Mucenieki, Tumšupe, Kākciems.
Ūdeņi
Lielākā upe ir Lielā Jugla. Tā sākas Vidzemes augstienē, satekot Sudai un Mergupei. Upes garums ir 63km, baseina platība 1630km², kritums 71m, slīpums uz 1km 1,1m. Lielā Jugla veido daudz līkumu, salu un pussalu. Lielākās pietekas ir Tumšupe, Krievupe, Urga, Pietēnupe.
Pa Ropažu novada un Allažu pagasta robežu tek Arupīte.
Ropažu novada lielākie ezeri ir Silezers un Lielkangaru ezers.
Par Ropažu novadu
Ropažu novada karogs
Ropažu novada karogam ir taisnstūra formas audums ar divām vienāda platuma horizontālām joslām — augšējā josla ir gaišzaļā krāsā, apakšējā josla — violetā krāsā. Karoga platuma un garuma attiecība ir 1:2. Karoga vidū abās pusēs attēlots krāsains Ropažu ģerbonis, kura augstums ir 2/5 no karoga platuma. Novada karoga makets vektorformātā (*.pdf)
Ropažu novada ģerbonis
Ropažu novada ģerboni apstiprinājusi Heraldikas komisijā 2012. gadā.
Ropažu novada ģerboņa leģenda
Ropažu novada ģerbonī attēloti trīs augstu lidojoši putni - cīruļi zelta krāsā uz zaļa fona.
Cīruļi ir Ropažu novadam ļoti raksturīgi putni. Te mīt gan sila, gan lauka cīruļi. Pavasarī Ropažu novada pļavas un meži ir bagāti ar šiem ņiprajiem putniem, kas ik rītu spēj pacelties tik augstu kā mūsu domas un sapņi. Tik augustu, lai sveicinātu sauli un ar savu skanīgo dziesmu ikvienam pavēstītu par jaunu dienu, jaunu sākumu.
Cīrulis ir augšāmcelšanās simbols, kas savieno zemi ar debesīm, modina dabu un cilvēkus uz darbu. Cīruļu zelta krāsa simbolizē labklājību un saules gaismu, kas nozīmē augšanu, attīstību un likumsakarīgi norāda uz to, ka ikvienam darbam ir arī darba augļi.
Viens nav darītājs, tādēļ ģerbonī attēloti trīs cīruļi, kas savukārt simbolizē skaitli 3, kas ir maģisks skaitlis un arī veiksmes simbols. Skaitlis trīs sasaucas arī ar Latvijas valsts ģerboņa trijām zvaigznēm.
Savukārt ģerboņa zaļais fons atspoguļo laukus un mežus, ar kuriem bagāts ir Ropažu novads.
Novada ģerboņa makets vektorformātā (*.pdf), novada ģerboņa melnbaltā un līniju varianta makets vektorformātā (*.pdf)
Ropažu novada vēsture
Skats uz Ropažu pilsdrupām. (1801. gads, J.K.Broces zīmējums)
Ropažu novada apkārtne apdzīvota jau vēlajā akmens laikmetā — neolītā 4000 – 1500 g.p.m.ē. Par to liecina akmens priekšmetu savrupatradumi — četri akmens cirvji. Ropažu apkārtnē bija lieli mežu un purvu masīvi.
3000 g.p.m.ē. Ropažos ienāk somugru cilts — somu, igauņu un Latvijā dzīvojošo līvu priekšteči. Par to ka Ropažos dzīvojuši līvi liecina četrās vietās atrasti senkapi (to vecums nenosakāms, visi senkapi postīti) un vietvārdi. Senais Ropažu nosaukums Roudōpois, tulkojot latviski no līvu valodas nozīmē «dzelzs puisis». Vārds «Kangar» — kalns, pakalns, kas izskaidro novada Kangarosu grēdas nosaukumu. Kā uzskatīja valodnieks A.Bīlenšteins, izskaņa «aži» (līvu valodā nozīmē apdzīvotu vietu) raksturīga latviskotajiem lībiešu vietvārdiem (Allaži, Suntaži, Ropaži, Vangaži).
Jau 10. gadsimta sākumā Juglas labajā krastā pastāv nocietināta pils ar pilsnovadu, kas atradusies uz Turaidas un Daugavas līvu zemju robežas. Pilij garām gājis nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Turaidas uz Ikšķili. Lielā Jugla kuģojama vēl 13. gadsimtā. Ropažu pils iezīmēja robežu starp Turaidas un Daugavmalas līvu novadiem.
Vēstures avotos Ropaži pirmo reiz minēti «Indriķa hronikā» 1205. gadā par kauju ar lietuvjiem Ropažos (de bello cum letonibus in Rodopoys). Tajā apvienotie vācu–zemgaļu karapulki sakauj, ar karalaupījumu no Igaunijas nākušos lietuviešu sirotājus. Kā min hronika, kauja noritējusi netālu no Ropažiem marta sākumā. Tā ir viena no lielākajām 13. gadsmita sākuma kaujām, kuras iznākums noteica spēku samēru Baltijas teritorijā arī turpmākajos gadu desmitos.
Pēc kaujas ap 1207. gadu Ropažu novadā dzīvojušie līvi nonāca vācu pakļautībā — sāka maksāt meslus un pildīt klaušas.
1226. gadā un vēlāk avotos minēts Ropažu ezers (Juglas un Ķīšezeri kopā). Abu šo ezeru savienojumu sauca par Ropažu šaurumu (Pons de Rodenpois). 1226. gadā tam pāri uzbūvēja tiltu.
Par to ka Ropažos dzīvoja turīgi vietējie līvu tirgotāji, liecina ieraksts 13. gadsimta Rīgas parādnieku grāmatā: «Imake ar dēlu Kagi no Ropažiem, kuriem piederējuši trīs nami Rīgas pilsētā».
Senajā pagātnē Ropažu novads sniedzās līdz tagadējai Rīgai.
Senākie Ropažu nosaukumi
Roudōpois (līvu valodā), Rodenpois (vācu valodā).
1205. Rodopoys, Rodenpoys; 1221. Rodepoys; 1226. Rodenpois, 1404. Rodenpoiss, Rodenpoyz; 1467. Rodenpoes; 1545. Rodenpeisz; 1555. Rodenpeus; 1638. Rodenpevs.
Apraksts par Livonijas ordeņa pili, izvilkumi no «Indriķa hronikas» un teikas par Ropažu novadu (*.pdf).
