5. aprīļa pēcpusdienā Ulbrokas bibliotēkā svētku noskaņojumā norisinājās Vitas Bangas monogrāfijas “Ulbrokas muiža un tās apkaimes” atvēršanas svētki. Kultūrvēsturiskais pētījums par Ulbrokas muižu un tās apkaimēm tapis vairāku gadu garumā un aptver esošās vietas izcelsmi un vēstures sākuma posmus, kuri līdz šim maz apzināti. Tāpēc gandarījumu sagādā mazie “sānsoļi”: pētījumi par senajiem vietvārdiem, krogiem, zaļumballēm. Mākslas zinātniece Vita Banga agrākajos pētījumos ir pievērsusies daudzām nozīmīgām tēmām: gan Rīgas jūgendstilam, gan arhitektes Martas Staņas daiļradei, gan Rīgas dievnamu arhitektūrai un interjeru mākslai. Ulbrokas muižas un tās apkārtnes pētījumu uztveram arī kā pateicību apkaimei, kurā mākslas zinātniece dzīvo. Viņa vienmēr saka: “Esmu no Stopiņiem!” Atvēršanas svētkos, ar savu atraktīvo stāstījumu, Vita Banga atklāja dažas no izdevumā atrodamajām “rozīnītēm” un pasākuma dalībniekiem tikai atlika nobrīnīties, cik agrāk ļaudis bija drosmīgi izvēloties sev uzvārdus. Jo lielāks gandarījums par izdevumu ir tāpēc, ka finansiālu palīdzību tā tapšanai ir sniegusi Ropažu novada pašvaldība. Laba iespēja pamatīgāk iepazīt savu apkārtni cauri laikiem. Vita Banga secina: “Lielums vienmēr sākas ar mazumu, tā varētu skaidrot vietas attīstību” un lielumlielu paldies saka visiem, kas palīdzējuši un rūpējušies par savas apkaimes sakārtošanu un pētīšanu: senās mājvietas – “Krīvi”, kur tagad iekārtots arī privātais muzejs, “Akācijas”, “Brasliņas”, “Mālkalni”, “Kalēji”, “Lielkājas”, “Būmaņi”. Radoša sadarbība izveidojās ar Ulbrokas bibliotēku.
Vitas Bangas monogrāfija “Ulbrokas muiža un tās apkārtnes” ieinteresējusi lasītājus un viens tās eksemplārs dosies arī uz Vāciju. 8.maija rītā Latvijas Radio 3, programmā “Klasika” raidījumā “Grāmatu stāsti” var noklausīties sarunu ar Vitu Bangu.
Novadnieces, kultūras vēsturnieces Vitas Bangas grāmata “Ulbrokas muiža un tās apkaimes” eksemplāri ir pieejami Ropažu novada pašvaldības publiskajās bibliotēkās. Izdevums izmantojams gan amatierzinātnē, gan akadēmiskās zinātnes pētījumos un kļūs saistošs arī ikdienas novadpētniecības interesentam, pārsteidzot un apzinot faktus, izklāstot pētnieciskos jautājumus un novērtējot autores sadarbību ar profesionāliem pētniekiem un zinātniskām institūcijām. Metamorfozes jeb pārvērtības kultūrtelpas vietas izjūtā un gadsimtu skrējienā ir klātesošas arī šobrīd, kā resurss, kas saglabājams nākamajām paaudzēm un izmantojams jauna kultūras piedāvājuma radīšanai.
