Ulbrokas bibliotēkā sala un puteņu mēnesī, ceturtās gadadienas priekšvakarā, kopš kara sākuma Ukrainā, notika saruna ar lasītājiem ciklā "Latviešu kods literatūrā, mākslā un folklorā". Sarunas gaitā latviskuma kods, ne tikai par seno, bet arī par šodienas Latvijas saikni ar Ukrainu. Vakars, kad saprotam un runājam sirds valodā ar vēsturnieku un izdevēju Māri Mičerevski un folkloristi Janīnu Kursīti. Skaists atgādinājums tam, ka latvieša kods ir daudzveidīgs, kas ietver daudzas sastāvdaļas.
Februāra tikšanās par latviešiem – pirmajiem, kuri izkāpa no jūras, dzīvoja kokos, lasīja un ēda sēnes. Par Tālavas taurētāja ētiskajiem ideāliem, kas stiprina tautas gara vienotību un neatkarību, vienlaikus brīdinot par nodevības sēklām, kas kritiskos brīžos var iznīcināt tautu. Arī par kultūras mantojuma nozīmi un dzīvas kultūras pieredzi mūsdienās.
Folkloriste un literatūrzinātniece Janīna Kursīte piemin piedzīvoto un izjusto pirmo reizi viesojoties Ukrainā 2009. gadā. Stāsta dialogā, vienam otru papildinot, Janīna un Māris plašāk par vietām, kur dzimušas un veidojušās latviešu valodas īpatnības, tradīcijas un cilvēku raksturu daudzveidība. Dabas simbioze jeb ilgtermiņa attiecības ir katras nācijas pamatā. Viens divās izpausmēs jeb kods un dabas reliģija, nav zudis līdz mūsdienām un piemīt arī Rietumukrainai. Kods, ja tā ir vēsturiskā atmiņa, ģenētika un dabas reliģija, visticamāk atspoguļojas klasikas darbos, nacionālajos simbolos un ģimeniskās tradīcijās.
Šajā vakarā klātesošajiem ukraiņiem tiek dāvināta Māra Mičerevska grāmatas "Septiņas dienas Miltiņu karaļvalstī" tulkojums ukraiņu valodā. Būtiski atzīmēt, ka izdevniecība "Rundas Raksti" Māra Mičerevska vadībā savu darbu uzsākusi 2012. gadā un salīdzinoši nesen no 2024. gada "Rundas" sāk strādāt pie tulkojumu izdošanas no poļu un ukraiņu valodām uz latviešu, kā arī divi, tostarp, minētais, tulkojumi no latviešu uz poļu un ukraiņu valodu. Nostiprinājusies literatūras loma saiknes veidošanā starp Latviju un Ukrainu šodien.
Pieminēšanas vērts ir stopiņu iedzīvotāju atmiņas – tēlnieka Ulda Sterģa stāsts par piemiņas akmens "Krievijas impērisma upuriem 1941" izveidi, tautā saukts arī par Balto krustu. Māras Zebaueres stāsts ir par to, kā tiek veidoti maskēšanās tīkli, lai pasargātu Ukrainas aizstāvju tehniku, munīciju, automašīnas un humāno preču kravas no agresorvalsts raķetēm un droniem. Labdarības biedrība "Tavi draugi" kopā ar domubiedriem no radošās attīstības centra "Ulbroka" nenogurstoši joprojām katru dienu pin 6x10 metru apjomīgus tīklus, to skaits gada laikā ir pāri pieciem desmitiem.
Klātesošā ukrainiete Olha Molodkina no sirds pateicās par valsts, pašvaldības atbalstu brīdī, kad ir ļoti grūti. Lai arī šobrīd ir apgūta latviešu valoda, ir darbs un pagaidu dzīvesvieta Upesleju pamatskolā, darāmā mums visiem kopā ir ļoti daudz, veidojot savu ikdienu ne savā, bet drošā valstī. Katra klātesošā domas, attieksme un līdzpārdzīvojums ir saistīts ar vēlmi jebkādas kara darbības pārtraukšanu.