Otrdienas, 7.oktobra vakarā Ulbrokas bibliotēkas erudītākie lasītāji pulcējās, lai ieklausītos literatūrzinātnieka, Apgaismības laikmeta Baltijas literārās kultūras un sabiedrības pētnieka, vairāku zinātnisku rakstu krājumu redaktora un sastādītāja, zinātniskā žurnāla "Letonica" galvenais redaktora (2013–2018), starptautisku pētniecisku projektu dalībnieka, zinātniskās literatūras tulkotāja, LNB Pētniecības vadītāja Paula Daijas vārdos par Apgaismības laikmeta literatūras tendencēm Latvijā.
Pasākuma vadītāja Liega Piešiņa atgādināja, ka vissenākā lasīšana skala gaismā norisinās 17 minūtes un pirmais Bībeles tulkojums latviski savulaik maksāja tikpat, cik tagad kāda mašīna. Tā mēs atzīmējām pasākumu “Latviešu grāmatai 500”, uzverot šīs jubilejas nozīmi latviešu kultūrā un Latvijas valstiskuma veidošanā. “Pirmā vēstures avotu ziņa par grāmatu latviešu valodā ir 1525. gada 8. novembrī Ziemeļvācijas pilsētas Lībekas domdekāna Johannesa Branda tās dienas notikumu pierakstā. Kādā iebraucamā vietā aizdomīgam tirgonim , kas devies uz Rīgu, katoliskie varasorgāni atņēmuši “vāti, pilnu ar luteriešu grāmatām, ar misēm parastajā livoniešu, latviešu un igauņu valodā” [1.]
Autors saka, ka viņa grāmata “Apgaismības starpnieki : vācbaltiešu mācītāji latviešu grāmatniecībā 1815-1848” izaugusi no tā kā viņu ieinteresējuši šie cilvēki un laikmets. Pirmais impulss esot bijis pašpietiekams. Viņš gribēja to pētīt un tā kā pētniecība ir arī Paula hobijs, grāmata tapa. Viņš saka, ka pētniecības pirmais posms var būt haotisks un minētā grāmata izaugusi no nejaušības. Autors centies rakstīt saprotami un draudzīgi lasītājam. Latviešu zemnieka sētā līdz 18 gs. vidum un arī vēlāk parasti bija 3 grāmatas – Katehisms, Bībele vai Jaunā derība un Dziesmu grāmata. Vēlāk grāmatu kļuva vairāk. Arī sēnalu literatūras – kriminālromānu un mīlestības romānu. Pauls Daija savu grāmatu salīdzina ar pieturu. Pētniecībā viņam bieži šķitis, ka tiek iets pirmatklājēja ceļš. Bet 20. gadsimta sākumā Teodors Zeiferts, Āronu Matīss, vēlāk – Aleksejs Apīnis, Andrejs Johansons, Jānis Stradiņš, Māra Grudule jau pētījuši Daijas grāmatā minētās tēmas. Viņš saka, ka pētniecība kādreiz bijusi sarežģīta gan politiskās iekārtas, gan attāluma dēļ, bet šobrīd pētniecību var veikt izmantojot arī digitalizētos resursus (Ulbrokas bibliotēka lasītāju šādiem pētnieciskajiem projektiem iesaka izmantot datubāzes Periodika.lv, Digitalabiblioteka.lv un Redzidzirdilatviju.lv). Tādejādi ir ļoti daudz priekšrocību salīdzinājumā ar 20 gs. vidus otrās puses pētnieku veikto. Pasākuma vadītāja pauda, ka šādās grāmatās un vispār grāmatās jābūt dzīvībai, empātijas emocijām un novadpētniecībai.
Pauls Daija perfekti pārzina 18. gadsimta apgaismības tekstus, vācbaltiešu kultūras mantojumu un 19. gadsimta vidu, kad notika latviešu nacionālais izrāviens un ļoti īsā laikā mēs panācām Eiropas tendences, tādejādi varot sevi saukt par kultūrnāciju. Daija īpaši pētījis posmu starp apgaismību un nacionālo atmodu. Šis brīdis ir ļoti svarīgs minētajam nacionālajam izrāvienam. Daija uzsver vācbaltiešu mācītāju sarakstīto, sakot, ka viņus “varam saukt par latviešu rakstniekiem, jo viņi bija ļoti ekscentriski cilvēki, brīvi cilvēki. Viņi nevadījās pēc sociālās konjuktūras. Viņiem reizēm ļoti maz interesēja latviešu lasītāju pieprasījums. Vēl mazāk viņiem interesēja tas, ko spieda no augšas. Un man liekas tas ekscentriskums un brīvība, iekšējā brīvība liekas ļoti iedvesmojoša.” Mācītāji tulkojuši Gētes, un Heines dzejoļus, Šillera balādes. Pasākumā runājām arī par reliģisko kustību – hernhūtiešiem, kas izveidoja paralēlu kopienu vācbaltu mācītājiem. Hernhūtieši bija ļoti vērsti uz pretstatu racionālajai Apgaismībai, vērsti uz emocijām, personisku kontaktu ar Dievu. Viņu ietekmē uzplauka lasītprasme un rakstītprasme. Lasītpratēju statistika Latvijā Apgaismības laikmetā bija ļoti augsta. Kurzemē lasītāju bija ļoti daudz – 1/3, Vidzemē - 2/3 no zemnieku vidus. Bet hernhūtieši rakstīja grāmatas ar roku. Savukārt vāciešu grāmatas tika iespiestas. Tās vairāk stāstīja par astronomiju un kartupeļu audzēšanu.
Liega Piešiņa secināja, ka pēdējos gados grāmatas citādi runā par vēsturi. Piemērs tam ir sērija “Mēs. Latvija, XX gadsimts”. Visas šīs sērijas grāmatas lasītājiem pieejamas mūsu bibliotēkā.
Visas šīs sērijas grāmatas lasītājiem pieejamas Ulbrokas bibliotēkā.
Pasākuma gaitā tika runāts arī par mūsdienu latviešu spēju sazināties vāciski un valodu zināšanām kopumā, grāmatu kā noslēpumu, totalitārisma iespaidu uz lasīšanu, atturības idejām, kopienu veidošanos un grāmatu lasīšanu mūsdienās. Pauls Daija informēja, ka Latvijas Nacionālajā bibliotēkā decembrī tiks atklāta izstāde “Brīvība sākas ar grāmatu”, kas veltīta nevis grāmatu autoriem, bet gan grāmatu lasītājiem! Aicinām aplūkot arī izstādes Ulbrokas bibliotēkā.
- Apīnis, Aleksejs. Grāmata un latviešu sabiedrība līdz 19.gadsimta vidum / Aleksejs Apīnis ; mākslinieks Dainis Lapsa ; redaktore I. Krontāle ; mākslinieciskā redaktore Maija Dragūne ; tehniskā redaktore Malda Jaunzeme ; korektore M. Tirzīte. - Rīga : Liesma, 1991. - 221, [2] lpp., [16] lp. ilustrācijas. - Personu rādītājs: 215.-[222.]lpp. - Kopsavilkums krievu un vācu valodā. ISBN 5410007387. Grāmatas. Grāmatas - Vēsture. Kultūras vēsture - Latvija.