Kā pamodināt patriotismu un neļaut tam iemigt

Pirms katra jaunā mācību gada patriotiskā un pilsoniskā audzināšana tiek saplānota un caurvīta skolas ikdienas mācību procesā tā, lai pasākumi ietvertu gan valsts svētkus, gan svinamās un atceres dienas. Kā ikdienā audzināt patiesi lojālu un savu valsti mīlošu jauno paaudzi, kā pamodināt patriotismu, kā audzināt saliedētu un pilsoniski aktīvu sabiedrību? Tas ir ne tikai ģimenes uzdevums, bet arī skolas pienākums, tātad tas ir nepārtraukts ikdienas darbs. Skola sastopas ne tikai ar izaicinājumu, kā mūsdienu skolēnam saprotamā un modernā veidolā parādīt valsts tapšanā svarīgus notikumus, bet arī ar nepieciešamību vienot mūsu skolas tik dažādo nacionālo saimi kā daļu no visas Latvijas tautas. Viens no paņēmieniem, ko izmantojam Ulbrokas vidusskolā, – ikdienā paust valsts tapšanā svarīgos notikumus caur skolas saimes (gan skolotāju, darbinieku, gan skolēnu ģimeņu) dzimtas stāstiem. Otrs veids – mācīt valsts vēstures notikumus tā, lai skolēni tos izjustu kā daļu savas dzīves, mēģinātu iztēloties tos un saprast, kādas atmiņas mūs vieno, kā tās ir veidojušās. Tādā veidā mēs varam veicināt pilsonisko aktivitāti un pilsonisko atmiņu, stiprināt valstiskuma apziņu.

Patriotu nedēļa Ulbrokas vidusskolā sākas novembrī.

Tās sārtās un dzeltenās lapu liesmas,

kas rudeņos iekrāso Latvijas āres –

tās iesoļo aizstāvju zābakos,

dziedot latviešu strēlnieku dziesmas,

un aizsoļo…

novembra tālēs.

 

Un piedzimst Latvija,

krāsojot karogu sarkanbaltsarkanā krāsā.

Esi sveikta tēvzeme, daudz laimes, sumināta!

 

Greznojies tauta! Tu – brīva, neatkarīga, cēla,

esi vienota zem Mātes Latvijas tēla!

(skolotāja Ivetta Sirica)

Izpratnes veidošana par valstiskumu, valsts veidošanos un nepārtrauktību nebeidzas ar Patriotu nedēļu un nav tikai novembrim raksturīga. Tā aizstāvju zābakos soļo tālāk un iesoļo janvārī, tad martā, maijā. Mēs apzināmies, ka kolektīvā atmiņa ir tā, kas valsts iedzīvotājus var gan vienot, gan šķirt. Toreiz, 1991. gadā, dažādu nacionalitāšu cilvēki barikādēs stāvēja kopā un bija vienoti idejā par savu valsti. Ulbrokas vidusskola jau trīs gadus barikāžu atceres laika pasākumiem ir piešķīrusi īpašu nozīmi. Mēs veicinām saliedētību un vienotību, kāda bija toreiz barikāžu laikā, ar mūsdienām atbilstošiem pasākumiem un praktiskām nodarbēm. Sajūtas noenkurojot sevī, mēs caurvijam notikumus ar atbalstu Ukrainai tās cīņā par savu valsti – piedalījāmies biedrības „Tavi Draugi” iniciatīvā, pus gadu vācot pudeļu korķīšus, ko nodevām, lai iegūtos līdzekļus novirzītu Ukrainas atbalstam, izlējām vairāk nekā 600 ierakumu sveču, pinām maskēšanās tīklus un zīmējām atbalsta kartītes, ko sūtījām ukraiņu karavīriem, stiprinājām savu garu, klausoties NBS orķestra dziesmoto barikāžu stāstu.

Barikāžu atceres laika pasākumi Ulbrokas vidusskolā šogad notika 4. un 5. februārī, tajos piedalījās visa skolas saime – gan sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas skolēni, gan skolotāji, tehniskie darbinieki un vecāki. Mūs atbalstīja arī daļa Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 19. kaujas nodrošinājuma bataljona zemessargu. Ko mēs darījām? Pie skolas bija atbraucis muzejs uz riteņiem – Barikāžu muzejs. Vispirms skolēni klausījās gida stāstījumu par barikāžu laiku, pēc tam 8.–12. klašu skolēni, kā arī vecāku un skolotāju komandas piedalījās Barikāžu skrējienā – dalībnieki veica dažādus fiziskus vingrinājumus un atbildēja uz jautājumiem par barikāžu laiku, bet visi kopā praktiskā darbībā demonstrēja vienotību. Paldies par atbalstu trases izveidē un kontrolpunktu uzraudzīšanā Zemessardzes 19. kaujas nodrošinājuma bataljonam! Pēc skrējiena dalībnieki, līdzjutēji un viesi mielojās ar Zemessardzes Lauka virtuvē vārīto putru, dzēra tēju un, sildoties pie ugunskura, klausījās Zemessardzes stāstījumā par mūsu valsti toreiz un tagad. 2.–3. klašu skolēni iepazinās ar ukraiņu kultūras tradīciju – motanku (amuletu) darināšanu. Kas ir motanka? Tā ir auduma lelle – labestības un aizsardzības iemiesojums. Ukraiņi tic, ka tā atvaira negatīvo enerģiju un nodrošina harmoniju dzīvē un ģimenē, un karavīriem pasargā dzīvību. Tāpēc mēs izveidotos amuletus kopā ar 1. klases skolēnu zīmētām atbalsta kartītēm sūtīsim ukraiņu karavīriem.

Barikāžu laiks toreiz Latvijā vienoja dažādu tautību cilvēkus, gluži tāpat kā šodien mēs, Ulbrokas vidusskolas saime, esam vienoti, palīdzot Ukrainai ceļā uz valsts neatkarību.

Barikāžu skrējienu vēroja arī „Daugavas Vanagu” Centrālās valdes priekšsēdis Aivars Sinka. Sarunā secinājām, ka šādi pasākumi ir ļoti svarīgi skolēnu izpratnes veicināšanai par Latvijas vēstures jautājumiem (arī par pretrunīgiem), tie nostiprina piederības sajūtu valstij un tās vēsturei, iedvesmo, spēcina un apliecina, ka vienotībā ir spēks!

Šķiet, esam pamodinājuši patriotismu, tagad ir jāsaglabā modrība, lai neļautu tam iemigt, un tas ir mūsu visu kopīgais darbs!