23,7 miljoni eiro – tik daudz 2025. gadā krāpnieki izkrāpa Latvijas iedzīvotājiem, kas ir būtisks pieaugums salīdzinot ar 2024. gadu, kad zaudējumi bija 16 miljoni eiro. Kopumā Valsts policijā reģistrēts 8701 notikums, kas saistīts ar krāpšanām un to mēģinājumiem. 3165 gadījumos personām izkrāpti vismaz 23 767 429 eiro. Turklāt krāpnieku guvums arvien biežāk pārsniedz skaidras naudas vai banku kontos esošo uzkrājumu robežas – iedzīvotāji krāpniekiem atdod dārglietas, kriptovalūtu, bet atsevišķos gadījumos pat pārdod nekustamos īpašumus, lai iegūto naudu nodotu krāpniekiem.
Telefonkrāpšanas bija izplatītākais krāpšanas veids gan pēc notikumu skaita, gan pēc cietušo un izkrāptās summas. Kopumā reģistrētas 6 479 telefonkrāpšanas, kas veido aptuveni 55% no visām krāpšanām.
Visbiežāk sastopamie telefonkrāpšanas veidi:
- viltus zvani komunālo pakalpojumu sniedzēju vārdā ("Latvenergo", "Elektrum", "Enefit", "Sadales tīkls");
- tā dēvētie “šoka zvani” no it kā radiniekiem vai draugiem par ceļu satiksmes negadījumu;
- viltus zvani no mobilo sakaru operatoriem;
- viltus zvani no Valsts policijas amatpersonām un citām iestādēm.
Šādu krāpšanu rezultātā iedzīvotāji zaudēja vairāk nekā 13 miljonus eiro, saziņai ar krāpniekiem notiekot tādās platformās kā "WhatsApp", "Telegram", "Facebook Messenger", "Instagram" un citās. Lielākoties par telefonkrāpšanu upuriem kļuva iedzīvotāji vecumā virs 60 gadiem, īpaši vecuma grupā 70–90 gadi. Šīs personas visbiežāk piekrita krāpnieku piedāvājumiem palīdzēt ar tehniskiem jautājumiem, piemēram, skaitītāju pārbaudi vai nomaiņu, naudas aizplūšanas novēršanu no bankas konta, kā arī finansiālu palīdzību nelaimē nonākušam radiniekam.
Otrs izplatītākais krāpšanas veids bija krāpnieciskās īsziņas, kur cilvēki tika aicināti noklikšķināt uz saites un ievadīt sensitīvus datus. Krāpnieki radīja izdomātas steidzamības situācijas, aicinot ievadīt elektronisko maksājumu un identifikācijas datus, kā arī apstiprināt darbības ar Smart-ID vai bankas datiem. 2025. gadā reģistrēti 732 krāpniecisko īsziņu gadījumi, kuru rezultātā iedzīvotāji zaudēja 734 671 eiro. Arī 2025. gadā aktuālas saglabājās investīciju krāpšanas. Reģistrēti 479 investīciju krāpšanu gadījumi, kuros iedzīvotāji zaudēja 6 702 730 eiro. Visbiežāk cieta vīrieši (54 %), savukārt cietušo vecums bija no 20 līdz 90 gadiem. Tieši investīciju krāpšanās visbiežāk tiek zaudētas lielākās summas vienas epizodes ietvaros, jo krāpšana notiek ilgstoši, radot ilūziju par peļņas pieaugumu un veiksmīgu ieguldījumu.
Lai mazinātu krāpšanu skaitu un pasargātu sevi un savus tuviniekus, Valsts policija aicina regulāri iepazīties ar drošības padomiem un populārākajiem krāpšanas veidiem, to pazīmēm un rīcības algoritmiem. Ar šo informāciju iespējams iepazīties Valsts policijas tīmekļa vietnes sadaļā "Populārākie krāpšanas veidi".
Piezvani savējiem, pirms to izdara krāpnieks!