2024. gadā Ingunai Zirnei piešķirts Ropažu novada apbalvojums “Gada cilvēks Vangažu pilsētā” par ieguldījumu Vangažu pilsētas kultūrvides attīstībā un amatiermākslas izaugsmes veicināšanā.
Inguna no 2017. gada vada Vangažu pilsētas Kultūras namu. Vadītājas pienākumus viņa apvieno ar dažādiem sabiedriskiem darbiem, atbalstot pilsētas seniorus, rūpējoties par pilsētas kultūras dzīvi sekmē amatiermākslas kolektīvu attīstību, veidojot jaunus kolektīvus, lai iespējas darboties būtu gan bērniem, gan jauniešiem, pieaugušajiem un senioriem. Pateicoties Ingunas aktīvai rīcībai ir sakārtota kultūras nama ārtelpa, izveidota brīvdabas pasākumu norises vieta un skatuve. Vangažu pilsētas iedzīvotāji Ingunu raksturo kā cilvēku, kurš nepaliek vienaldzīgs un vienmēr sniedz nepieciešamo atbalstu.
Šis ir Ingunas stāsts par mīlestību pret kultūru, rūpēm par līdzcilvēkiem un drosmi mainīt vidi sev apkārt:
“Pirmajā klasē tā arī pirmo septembri nenosvinēju. Esmu novembra bērns tādēļ, man sākotnēji lika atkārtoti iet sagatavošanas grupā. Pienāca septembra sākums un 1. klasē nebija savākts noteiktais bērnu skaits. Mani un vēl divus puikas nolika rindā - komisija uzdeva mums jautājumus, uz kuriem laikam es atbildēju vislabāk, tad nu mammai paziņoja, ka man rīt, 5. septembrī, jāuzsāk mācības skolā.
Skolas laikā es dejoju tautas deju ansamblī “Gundega”, dziedāju korī, ar kuru piedalījāmies arī dziesmu svētkos, un meiteņu vokālajā ansamblī. Ar ansambli braucām uz konkursu Rīgā “Ko tu proti” un divus gadus pēc kārtas dabūjām pirmo vietu – visi Rīgā brīnījās! Man ļoti patika latviešu valoda, tāpēc biju izdomājusi, ka pēc 11. klases iešu studēt filoloģiju. Iestājos Latvijas Universitātē, bet otrā eksāmena laikā sapratu, ka es to nevēlos. Man jau somā bija deju tērps, jo zināju, ka tajā dienā uzņem dejotājus Kultūras darbinieku tehnikumā, kur arī iestājos. Mana mamma ar mani nerunāja kādu mēnesi, jo viņa gribēja lai iegūstu “īstu” profesiju.
Kad studēju pēdējā kursā, sāku strādāt ZPS Siguldas pagasta kultūras namā un pasniedzu bērniem dejošanu, pēcāk kļuvu par instruktori, mākslinieciskās daļas vadītāju un direktori – esmu izgājusi cauri visiem kultūras nama darbības posmiem. Atceros Grāmatu svētkus, kuru laikā Siguldas pagasta kultūras namā viesojās arī toreizējā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Somijas prezidente. Tajā brīdī es kultūras namā biju nostrādājusi jau 17 gadus un es sapratu, ka esmu šajā vietā sasniegusi un izdarījusi visu – arī sagaidījusi Prezidenti – un man ir laiks jauniem izaicinājumiem.
Brīvdienās paralēli darbam kultūras namā biju pabeigusi studijas jurisprudencē un uzsāku darbu Siguldas pagasta pārvaldē – sākotnēji kā sekretāre, līdz kļuvu par pārvaldes vadītāju. Citi kolēģi piektdienās plkst. 17:00 beidza darbu, bet es papildu pārvaldnieces pienākumiem, biju arī Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietniece un nedēļas nogalēs laulāju jaunos pārus, kā Bāriņtiesas priekšsēdētājas vietniece pildīju visas notariālās funkcijas un darīju arī Privatizācijas komisijas sekretāres pienākums. Vienā brīdi es sapratu ka “podiņš ir pils un vāciņš jau ceļas” un nevaru pilnvērtīgi darīt viena četru cilvēku darbus. Es nemāku darīt darbus puskājā. Biju nostrādājusi pārvaldē vairāk kā 10 gadus, savas karjeras kāpnes tur biju uzkāpusi un ieguvusi lielisku pieredzi.
Gadu nostrādāju Siguldas mākslas skolā “Baltais Flīģelis” kā direktora vietniece saimnieciskajā darbā, vēl divus gadus Amatas novadā kā juriste, līdz braucot uz darbu uzdevu sev jautājumu – ko es te daru…? Kāpēc man kāds jātiesā, ja nezinu kādēļ viņam šādi apstākļi ir radušies...? Es uzrakstīju atlūgumu. Mani aicināja atpakaļ uz Siguldas pagasta kultūras namu, bet dzīvoju pēc tāda principa – vienā upē divreiz neiekāpsi.
Šķirstot vakances atradu, ka Vangažos meklē kultūras nama direktoru, bet prasībās bija rakstīts – nepieciešama 10 gadu pieredze. Vīram teicu, ka man nav 10 gadu pieredzes kultūras darbā – un viņš sāka smieties: “Tu taču visu laiku kaut ko dari.” Patiesi, paralēli darbam pašvaldībā man tāpat uzticēja pienākumus kultūras jomā un, lai spētu sekot līdzi mūsdienu skrējienam, apmeklēju dažādus kursus. Līdz tam visur mani uzaicināja strādāt, un tas bija mans pirmais konkurss - 2017. gadā kļuvu par Vangažu kultūras nama vadītāju.
Kad pirmo reizi iegāju kultūras namā, viņš bija saglabājies tāds, kā viņu 1959. gadā uzcēla. Mana gribēšana būt kultūras pasaulē bija tik liela, ka sapratu, ka protu būvēt un darīt un tā pa kvadrātmetram mēs sākām remontēt. Liels paldies Inčukalna novada un Ropažu novada vadībai par uzticību un piešķirtajiem līdzekļiem remontam un pārmaiņām.
Lai arī esmu siguldiete, mani sāpina, ka ir cilvēki, kas niecina Vangažus – vai viņi šeit vispār ir bijuši un redzējuši, ka mums šeit viss notiek? Es saprotu, ka braucot garām pa šoseju aiz lielās sienas nevar redzēt, bet iebrauciet! Mēs esam ieguldījuši lielu darbu un radījuši skaistas pārmaiņas …
Vangažos ir ļoti dažāds etniskais sastāvs, bet mēs visi šeit draudzīgi dzīvojam un viens otru atbalstām. Esam izveidojuši skaistu parku, kuram devām nosaukumu “Strauta pļava” – izbruģējām deju laukumu ar laiku izbūvējām āra skatuvi, kopā ar TDK “Augšup” uztaisījām soliņus. Mums ir lieliski kolektīvi ar kuriem veidojam pasākumus ne tikai par prieku savējiem, bet aicinām uzstāties arī mūsu draugus, piemēram, uz “Sadanci” un bērnu sadziedāšanos. Atzīmējot Latvijai 100, aiz kultūras nama izveidojām goda skatītāju, mūsu senioru, dārzu. Lepojos arī ar grafiti sienu, kurā savijušies gleznojumi, kas tapuši par godu dažādiem Latvijas un Vangažu pilsētas svētkiem. Vēl es tik vēlētos, lai līdz galam tiktu izbūvēts nepabeigtais kultūras centra korpuss. Tas ir projekts, kuru plānoju, jau kopš uzsāku šeit strādāt – to īstenojot mums būtu vieta mēģinājumiem un kļūtu interesantāki arī producentiem.
Mēs cenšamies pielāgot pasākumus tā, lai tie derētu visiem, tajā pašā laikā saglabājot tradīcijas. Ar komandu paši veidojam scenogrāfijas un rakstām scenārijus, caur kuriem stāstam par mūsu pilsētu. Mana lielākā vēlme ir, lai katrs vangažnieks ar lepnumu teiktu – es piederīgs Vangažiem:
Pilsētas svētkos “Ir tāda vieta” tapa audio gids par Vangažu vēsturi, kuru interesenti var noklausīties, noskenējot kvadrāt kodu, kas atrodas pie kultūras nama ieejas;
Vai zināji, ka Vangažu ielām nav plāksnīšu ar nosaukumiem? Tas ļāva mums savādāk paraudzīties uz Vangažiem – tapa pasākums “Manas pilsētas ielas”;
Pagājušajā gadā kopā ar vangažnieci Noru Micpapu, ierakstījām Vangažu cilvēkstāstus – atmiņas un asociācija ar savu pilsētu, bet nākamgad Vangaži svinēs 35 gadu jubileju un mēs jau tagad domājam, kā parādīsim pilsētu savādāk. Strādājam jau soli uz priekšu, lai būtu mērķis uz kuru tiekties.
Ir ļoti svarīgi sevi nepazaudēt, neapmaldīties ārkārtīgi plašo iespēju klāstā, atrasts savā vidē svarīgāko, to kopt un papildināt ar mūsdienīgiem risinājumiem. Kultūras piedāvājumam ir jābūt nevis kvantitatīvam, bet kvalitatīvam, visām novada iestādēm strādājot vienotā komandā nevis citam ar citu konkurējot.
Vangažu pilsētas kultūras centra durvis jums vienmēr ir atvērtas – priecāsimies uzklausīt ikkatra vēlmes un ieceres. Mēs jūs ļoti gaidīsim!”