Pasaulē, kurā tehnoloģijas un sports saplūst vienā, dažreiz pietiek ar vienu nejaušu algoritma "klikšķi", lai maza darbnīca Ropažu novadā kļūtu par daļu no starptautiskā biatlona arēnas. Šis ir stāsts par Dārtu Eizentāli no uzņēmuma "Eizenthal Black Lab", kura starp 3D drukātām korsetēm un dizaina elementiem pamanījās radīt detaļu, bez kuras nesen notikušajās Milānas–Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs uz starta neizgāja neviens pasaules labākais biatlonists.
Viss sākās ar nejaušību. Dārtas ceļš biatlona pasaulē nesākās ar gadiem ilgu plānošanu, bet gan ar ziņojumu telefonā. Kāds klients viņu uzrunāja caur TikTok. "Izrādījās – cilvēks no Starptautiskās Biatlona savienības (IBU)," atceras Dārta. Vajadzība bija specifiska – biatlonā stājās spēkā jauni noteikumi. Drošības apsvērumu dēļ katram sportistam šautenē ārpus trases obligāti jābūt ievietotam drošības karodziņam kopā ar speciālu drošības patronu. Tas ir kritiski svarīgs signāls visiem: ierocis ir tukšs un drošs.
Sākās darbs pie prototipa. Tas nebija vienkārši dizains, tā bija augstas precizitātes inženierija. Klients atnesa paraugu, un Dārtai tas bija jāizveido no nulles. "Mēs spēlējāmies ar izmēriem. Vienu milimetru lielāka atvere, nedaudz ciešāka mala. Mēs notestējām vairākas versijas, līdz detaļa perfekti 'ieklikšķēja' biatlona šautenē," stāsta autore.
Izaicinājums kļuva vēl lielāks, kad izrādījās – nepieciešams tūkstotis patronu. Turklāt pēdējā brīdī, kad daļa jau bija gatava, nāca ziņa: vajag vēl precīzāku izmēru, lai patrona ierocī turētos vēl stingrāk. Tā bija nakts sacensība pret laiku. 3D printeri darbojās uz pilnu jaudu – uz vienas pamatnes simts patronas drukājas deviņas stundas. "Mēs nepaspējām uztraukties. Tehnika ir gana daudz, lai vienā naktī visu saprintētu."
Dārta neslēpj – ceļš līdz ideālam produktam nebija bez zaudējumiem. 3D druka ir neparedzama tehnika, un brāķi ir daļa no ikdienas.
Šī pieredze nākusi caur pašmācību un neatlaidību. Pēc izglītības Dārta ir personālvadītāja, bet dzīve aizvedusi pie gāzesvadu aprēķiniem un IT jomas, līdz nonākusi pie 3D tehnoloģijām. "Pateicoties Ropažu novada Māmiņu uzņēmējdarbības atbalsta projektam, esmu apguvusi modelēšanu un autokrāsošanu. Citi mācās piecus gadus par tehniķiem, bet man tas viss jādara praksē – meklējot risinājumu katru reizi no jauna."
Dārta uzsver, ka 3D druka nav tikai pogas nospiešana: "Tev ir miljons pozīciju, kādā nolikt detaļu. No tā atkarīgs, vai tā būs trausla, vai viegli lūzīs pa slāņiem. Tās visas ir tehnoloģiskas zināšanas, kuras apgūstu joprojām." Sākumā uzņēmumā domāja, ka šīs patronas domātas tikai pašmāju sportistiem. Patiesais mērogs atklājās tikai vēlāk, vērojot pasaules mēroga sacensību reportāžas.
"Es skatījos un sapratu – paga, šīs detaļas ir visiem! Viņš tās bija aizvedis visai pasaulei," stāsta Dārta. Viņas radītās detaļas no nelielas darbnīcas Berģos, Ropažu novadā bija nonākušas Milānas–Kortīnas olimpiskajās spēlēs. Pēc sportistu ieteikumiem, šobrīd notiek darbs pie patronu dizaina uzlabošanas. Dažādi testi vēl ir procesā, un, cerams, ka šie priekšdarbi vainagosies ar ilglaicīgu sadarbību sporta pasaulē arī turpmāk.
Mūsdienu tehnoloģijas ļauj Dārtai būt "pa vidiņu" starp jebkura cilvēka ideju un realizāciju. Viņas darbnīcā top ne tikai sporta piederumi, bet arī korsetes un aksesuāri, drukāti elementi fotosesijām, medicīnas palīglīdzekļi, piemēram, kāju protēžu daļas no elastīgas gumijas un speciālas ierīces paralimpiskajiem kērlingistiem. Šobrīd uzņēmuma pamatdarbības fokuss ir automašīnas detaļu skenēšana un drukāšana ar 3D printeriem, kas ļauj auto īpašniekiem ātri un kvalitatīvi atjaunot bojātas detaļas.
"Mēs bieži sadarbojamies arī ar konkurentiem – izīrējam tehniku, kad viņi netiek galā, vai noskenējam to, ko citi nevar. Ceru, ka labā karma nāks atpakaļ," viņa nosaka. Šobrīd šis darbs un latviešu precizitāte atrodas pasaules labāko biatlonistu šautenēs.
Šodien Dārtas darbnīcā printeri turpina dūkt, radot arvien jaunas detaļas, viņa turpina mācīties, eksperimentēt un iedvesmot arī citus.
"Mēs esam tas tilts starp kosmosu un ideju," smaidot nosaka Dārta. Un, skatoties uz viņas darbu, rodas pārliecība, ka šis tilts ir izturīgs, precīzs un būvēts uz palikšanu – tieši tāpat kā tās tūkstotis mazo patronu, kas šobrīd sargā drošību pasaules lielākajās biatlona trasēs.