24. aprīlī notika Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kurā Rīgas un Pierīgas novadu pašvaldības pārstāvji ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem pārrunāja Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda 2028.–2034. prioritātes. Sēdē Ropažu novada pašvaldību pārstāvēja Ropažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Signe Grūbe, aicinot izvērtēt esošo ES fondu līdzekļu apguves progresu un līdz galam neizmantotos resursus pārdalīt par labu Rīgas reģionam.
Domājot par īpaši atbalstāmajām teritorijām un Eiropas Savienības finansējuma sadali, Latvija kopumā būtu jāuztver kā vienots pierobežas reģions, ņemot vērā mūsdienu drošības izaicinājumus un dronu kara radītos draudus. Uz to tikšanās laikā ar Finanšu ministriju norādīja Rīgas reģiona pašvaldību vadītāji.
Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē Finanšu ministrijas pārstāvji un pašvaldību vadība pārrunāja Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda 2028.–2034. gadam prioritātes.
Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja un Ķekavas novada domes priekšsēdētāja Viktorija Baire uzsvēra, ka pašvaldības sagaida lielāku Rīgas un Pierīgas pašvaldību iesaisti politisko lēmumu pieņemšanā par nākamā plānošanas perioda prioritātēm un atbalsta intensitāti.
Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs iepazīstināja ministrijas pārstāvjus ar galvaspilsētai nozīmīgo projektu sarakstu, kuru īstenošanai nākamajā plānošanas periodā būs nepieciešams ES finansējums. Viņš aicināja mainīt līdzšinējo pieeju, kurā Rīga un Pierīga bieži tika izslēgtas no dažādām atbalsta programmām, pamatojoties uz to, ka tās nav pierobežas teritorijas. Rīgas mērs uzsvēra, ka šāds skatījums ir novecojis, un aicināja Eiropas Komisijas līmenī panākt, lai Latvija kopumā tiktu definēta kā pierobežas reģions.
Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks Romāns Mežeckis atgādināja, ka Rīga un Pierīga kopumā rada divas trešdaļas no Latvijas iekšzemes kopprodukta, tāpēc ir būtiski nodrošināt arī šim reģionam atbilstošu finanšu atbalstu, lai pilnvērtīgi izmantotu tā potenciālu valsts ekonomikas izaugsmes veicināšanai.
Savukārt Mārupes novada domes priekšsēdētājs Aivars Osītis norādīja uz līdzšinējās valsts politikas netālredzīgumu. Kā piemēru viņš minēja situāciju, kad ES finansējums tiek novirzīts izglītības iestādēm reģionos, kur bērnu skaits samazinās, kamēr Pierīgā izglītības infrastruktūra ir pārslogota, bet atbalsta intensitāte ir būtiski mazāka vai netiek paredzēta vispār. Viņš aicināja uz valsts attīstību raudzīties kopainā.
Finanšu ministrijas pārstāvji iepazīstināja ar Eiropas Komisijas izstrādāto nākamā ES fondu plānošanas perioda sākotnējo vadlīniju versiju, kas šobrīd nodota dalībvalstu iekšējām diskusijām. Sanāksmes noslēgumā visas puses vienojās turpināt dialogu un aktīvāk ņemt vērā Rīgas reģiona pašvaldību specifiku, intereses un augsto attīstības potenciālu.
Sēdē piedalījās Armands Eberhards, Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos, un Kristīne Ancāne, Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu stratēģijas departamenta direktore. Viņi iepazīstināja ar ministrijas redzējumu par nākamā perioda prioritātēm, finansējuma pieejamību un iespējamiem investīciju virzieniem.
Sēdes centrā bija jautājums par to, kā nodrošināt, lai Rīgas metropoles areāls un Pierīgas novadi arī turpmāk varētu pilnvērtīgi izmantot Eiropas Savienības fondu sniegtās attīstības iespējas infrastruktūras uzlabošanai, mobilitātes risinājumiem, uzņēmējdarbības attīstībai, mājokļu pieejamībai, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu stiprināšanai, kā arī klimata un energoefektivitātes mērķu sasniegšanai.
Diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kā efektīvāk aizstāvēt Rīgas reģiona intereses nacionālā līmenī, ņemot vērā galvaspilsētas un tās apkārtnes straujo attīstību, iedzīvotāju mobilitāti un pieaugošo pieprasījumu pēc kvalitatīviem publiskajiem pakalpojumiem. Pašvaldības uzsvēra, ka nākamajā fondu plānošanas periodā nepieciešama elastīgāka pieeja investīciju sadalei, kas atbilst reģiona faktiskajām vajadzībām.
Rīgas plānošanas reģions Attīstības padomes sēde kalpos kā būtiska platforma kopīgai pašvaldību un valsts institūciju sadarbībai, lai savlaicīgi sagatavotu reģiona attīstības vajadzības un nostiprinātu vienotu pozīciju sarunās par Eiropas Savienības fondu sadali nākamajā plānošanas periodā.