Jaunā dārkopības sezona ir klāt, arī Spānijas kailgliemeži mostas. Tā kā šoziem sniegs bija biezs un noturīgs, zeme zem tā pat īsti nesasala, tāpēc kailgliemežiem šo ziemu noteikti izdevās veiksmīgi pārdzīvot. Ja pavasaris saglabāsies silts, pirmie Spānijas kailgliemeži varētu parādīties jau aprīļa beigās vai maija sākumā.
2026. gada 13. martā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr. 127 "Latvijas invazīvo sugu saraksts, introdukcijas un izplatīšanās profilakses un pārvaldības noteikumi", ar kuriem Spānijas kailgliemezis iekļauts Latvijas invazīvo sugu nacionālajā sarakstā.
Ierobežojot Spānijas kailgliemezi, savlaicīgi uzsākt dārza aizsardzības pasākumus – jau pavasarī izķert jaunos gliemežus, kamēr tie nav sākuši vairoties. Latvijā gliemezis vai tā olas, galvenokārt, tiek izplatīts ar stādiem, augsnes substrātiem, ievests ar kokmateriāliem, tādējādi veiksmīgi nonākot mājsaimniecību dārzos un caur neapsaimniekotām teritorijām, ceļmalām, grāvmalām un ūdenstilpju piekrastēm izplatās tālāk dabiskajās teritorijās. Katrs gliemezis gada laikā spēj izdēt līdz pat 500 olām, kuras pārziemo. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanā ir jāiesaistās teritorijas īpašniekam, kurā manīti šie invazīvie dabas īpatņi.
Kā ierobežot?
Metodes dažādas – visefektīvāk noteikti būs kombinēt, atbilstoši aizsargājamai platībai un gliemežu aktivitātei teritorijā.
- Visizplatītākā un dabai draudzīgākā ir – lasīšana ar rokām, pēc tam kailgliemežus utilizējot, piemēram, ievietojot slēgtā traukā. Tomēr jāatdzīst, ka šī metode ir vislaikietilpīgāka, jo tas jādara ik dienu, bieži gan no rīta, gan vakarā.
- Iznīcinot atrastās gliemežu olas, iespējams samazināt gliemežu skaitu nākamajam gadam. Spānijas kailgliemeži dēj olas no jūnija līdz septembrim, parasti mitrās un tumšās vietās – augsnē, zem akmeņiem, puķupodiem, dēļiem vai darzā izmantojamaiem teklstila segumiem, komposta kaudzēs, caurulēs u. c. Regulāra augsnes rušināšana, zāliena pļaušana un dārza priekšmetu pārvietošana arī palīdz pamanīt un iznīcināt vietas, kur gliemeži dēj olas vai pārziemo.
- Aizsargbarjeru izvietošana – dabisko minerālu granulas, vara lentas, pat elektriskie gliemežu ierobežotāji kailgliemežu izplatības ierobežošanai. Tā būs mehāniskas aizsargbarjeras veidošana ap dobēm, puķupodiem, jebkuriem augiem, kurus apdraud gliemeži. Tās gan neaptur gliemežu vairošanos, tās aizsargā atsevišķus augus no gliemežu piekļūšanas konkrētai vietai.
- Indijas skrējējpīles – Spānijas kailgliemežus izmanto barībai.
- Ķīmiskie preparāti Spānijas kailgliemežu iznīcināšanai – efektīvi, rekomendējama plašās teritorijās. Lai šādus līdzekļus varētu iegādāties, nepieciešama apmācība un augu aizsardzības līdzekļu iegādes apliecība. Latvijā pieejamo limacīdu saraksts un lietošanas norādījumi pieejami Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļa vietnē.
- Gliemežu slazdi – tie izvilina gliemežus no savām slēptuvēm. Slazdus var izgatavot mājas apstākļos, izmantojot kartona kastes, ierokot zemē burkas ar saldiem šķidrumiem vai citām gliemežiem tīkamām ēsmām, plastmasas traukus vai dārzkopības preču veikalos iegādāties rūpnieciski ražotus gliemežu slazdus.
Visas izskaušanas metodes ir aprakstītas Dabas aizsardzības pārvaldes pārvaldītajā tīmekļa vietnē www.invazivs.lv, kurā iespējams ziņot par Spānijas kailgliemeža atradnēm un iegūt plašāku informāciju par invazīvajām sugām.