Grūti pateikt, kāpēc tieši cimdos, to krāsās un zīmēs latvieši ielikuši tik lielu radošu prieku un izdomu, un reizē arī – tik stipru kanonisku likumību. Ar cimdiem latvieši strādā, greznojas un izrādās, tos meta ziedu vietā kā dāvanu mājas slieksnim un sētas ozolam, robežu strautam, upei un savienotājtiltam, vārtiem, pirtij, klētij un visam ar ko latvietis gribējis skaisti sadzīvot – tā teicis Imants Ziedonis.
Latvieši iziet pasaulē – Vangažu pilsētas Kultūras nams ir bezgala lepns un pagodināts par etnogrāfisko cimdu izstādi “Lai silti”, kuras autore ir Vangažu pilsētas iedzīvotāja, Vangažu amatnieku kopas ilggadīga pārstāve, Tautas tērpu centra "Senā Klēts" Tautas daiļamata meistare Ilze Kopmane.
2021.gada 18.oktobrī Nemateriālā kultūras mantojuma padomes sēdē tika pieņemts lēmums par jaunas vērtības iekļaušanu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un šī vērtība ir Latviešu etnogrāfisko cimdu adīšanas tradīcijas un prasmes, kuras pieteica Tautas tērpu centrs “Senā klēts”.
Tautas daiļamata meistare Ilze Kopmane un “Senā klēts” ir viens veselums un latviešu etnogrāfisko cimdu adīšanas tradīcijas un prasmes Ilzes kundzei ir ieliktas jau šūpulī. Ne velti kādā rakstā Ilzes kundze ir teikusi "Katram pirkstu galos ir kāda prasme", viņas prasmes nebeidzas ar cimdiem - tās ir zeķes, jostas un villaines.
Ilze Kopmane ir dzimusi Smiltenes novadā 1939.gadā. 1982.gadā sāka darboties Baibas Balodes TLMS “Atkalnis”, Tautas daiļamata meistare kopš 1988.gada. Pirmā Ilzes kundzes skolotāja bija Maiga Reizniece, kura mācīja rokdarbus un, kad Ilzei bija 13 gadi, viņas darbus nosūtīja uz izstādi Maskavā. Pirmie cimdu raksti ir tapuši no senām grāmatām. Ilzes kundzei ir augstākā izglītība ekonomikā tādēļ tik precīzi valdziņi un musturi. Ilze ada cik vien sevi atceras un adot atdzīvina senos etnogrāfiskos rakstus. Pirmie cimdu raksti tapuši no senām grāmatām, piemēram M.Slavas grāmatas “Latviešu rakstainie cimdi”. Ļoti seko precīzam rakstam smeļoties iedvesmu no M. Grasmanes grāmatas “Latviešu cimdi”, tā ir ļoti vērtīga grāmata jo redzams cimds un tā zīmējums.
Dienas centra “Vangaži” toreizējā Amatnieku kopas vadītāja Ilze Kopmane 2014.gadā atsaucoties uz LNKC rīkoto nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas pasākumu “Satiec savu meistaru”– realizēja savu ideju dot iespēju iedzīvotājiem apgūt dažādus rokdarbu veidus Vangažos, jo adīšana ir meditācija un domu sakārtošana.
Jau daudzus gadus Ilze Kopmane ada tikai etnogrāfiskos cimdus. Etnogrāfiskos cimdus sāka adīt jo uzrunāja to skaistums. Kāpēc jāizdomā kas jauns, ja mums ir tik bezgala skaists un gadu simtos veidots un kopts senču mantojums. Vecmāmiņu cimdos ir ieadīta mūsu tautas dvēsele. Pēc Ilzes domām jo dziļāk rok, jo vairāk atrod un ir ļoti pateicīga ikvienam par senām cimdu fotogrāfijām no kurām, adīt jaunus rakstus. Bieži pēc fotogrāfijas top darbi, uz rūtiņu lapas tiek uzzīmēts raksts, atrasta krāsu gamma un tikai tad tiek adīts. Lai izprastu raksta būtību, reizēm pa priekšu raksts top zeķē un tikai tad cimdā. Daudzus melnbaltos grāmatās vai vecās fotogrāfijās redzētos cimdus interpretē pēc sava redzējuma un gaumes, smeļoties iedvesmu no dabā redzētajām krāsām. Īpaši iemīļoti ir raibie daudzkrāsainie Kurzemes raksti, jo tajos var izpaust savu gara lidojumu.
Garajā adīšanas mūžā ir tapuši neizsakāmi daudz un dažādi cimdi. Ilzei pašai patīk adīt un nēsāt cimdus ar ūsiņa rakstu, laikam tāpēc, ka Ūsiņš atnesot laukiem zaļu zāli un kokiem zaļas lapas un šī zīme visbiežāk ir sastopama cimdu rakstos, kā arī pastāvēja ticējums, ka šādi cimdi dod valkātājam veiksmi ceļā, un šādus cimdus sauc par atslēgaiņiem. Meistare teic ka darbs vienmēr dara darītāju un nav cimdu ko nevar uzadīt. Ilzes darbi ir pabijuši ārpus valsts robežām gan Parīzē gan Pēterburgā gan Norvēģijā gan citās ziemeļvalstu izstādēs. Tiek ņemta dalība katrās Latvijas Dziesmu un deju svētku izstādēs.
Ilzes Kopmanes gandarījums ir tad, ja kaut vienam cilvēkam pēc izstādes rodas vēlēšanās paņemt rokās adatas un dziju lai uzadītu sev cimdu pāri, tad lielākā vēlēšanas par kultūras mantojuma saglabāšanu ir piepildījusies. Sakām meistarei lielu PALDIES par uzticēšanos, ziedošanos un darba mīlestību radot īstas, paliekošas, sirdssiltas, mums katram tik svarīgas, vērtības! Lai mierīgs un svētīgs Jaunai gads!