Kultūra
Zaķumuiža

Zaķumuižas filiālbibliotēkā 14. un 20. janvārī ciemojās Ropažu vidusskolas pirmskolas grupiņas “Gudrinieki” un “Prātnieki”, lai, uzzinātu, ko par ziemu stāsta grāmatas, piedaloties nodarbībā “Ziemas prieki – daru, varu, izdodas”.

Vai protam  slēpot, slidot, braukt ar kamanām?  Atjautības spēlē “Atrod savu pāri!”slidas atrod slidotavu, slēpes, ragaviņas un sniegavīrs - sniega klajumu. Arī neizceptās piparkūkas atrod  krāsniņu. “Gudrinieki” ir  gudri bērni, un uzdevumi tiek veikti  ar prieku un izdomu.

Vai esi  bijis mežā un vērojis zvēru atstātās pēdas sniegā? Ja esi, tad uzdoto uzdevumu - atšifrēt pēdu nospiedumus un savienot ar dzīvnieku, kuram tās pieder, izpildīt ir tīrais nieks! “Prātnieki” to izdara veiksmīgi! Dažiem  bērniem izdodas arī paciemoties “Spicītes slidotavā”. Lai tajā iekļūtu, vajadzīgs atrast pazaudētos burtus. Ar uzdevumu mazās meitenes tiek galā teicami! Kopā tiek izlasīta  Maijas Viktorijas Purviņas grāmata “Lācēna ziema”-  pasaka par lācēna un zaķa draudzību, kur zaķis iepriecina un  stāsta par ziemas burvību labajam draugam lācēnam.  Kā pīlei klājas uz ledus, un kādu apģērbu izvēlēties ziemas aukstajiem mēnešiem, pastāsta  Margaritas Stārastes “Ziemas grāmatas” izlasītie fragmenti.

Vēl atmiņā palikuši Ziemassvētki ar dāvanām un pārsteigumiem. Kā svin Ziemassvētkus mežā? Nu tieši tāpat kā mēs! Ar pārsteigumiem, ar dāvanām.  “Prātnieki” un  “Gudrinieki”  par to pārliecinās lasot Mika Valdberga grāmatu “Ziemasvidus sēņošana”. Tur notiek brīnumi - ziemas vidū sēņu  gandrīz vairāk kā rudenī. Un tad arī ilgi gaidītais  mirklis – tiek skatītas grāmatas. Tas  jau nekas, ja  burtus  vēl mazie neprot tā īsti salasīt kopā, bet grāmata dod daudz citu sajūtu - atmiņas, prieku, pārdzīvojumus un vēlmi kādreiz tās izlasīt - darām, varam, izdosies!

Savukārt, 17. janvārī nodarbībā “Emocijas pasakās – prieks/skumjas” grupas “Rakari” audzēkņiem katra pasaka kaut ko pastāsta gan par prieku, gan skumjām, kā arī par dusmām un skaudību. Bērni atpazīst šīs emocijas un domā - Vai zīlīte priecīga, ja viņu pabaro? Vai esam priecīgi, kad  laukā sniegs un varam baudīt ziemas priekus? Vai dusmojamies? Kāpēc? Ja ir jautājumi, protams, jāmeklē atbildes. Visdrošāk tās atrast  grāmatās. Tiek lasīta latviešu tautas pasaka par rausi, kuram negribējās, ka viņu kāds apēd. Vai pasakas beigas ir laimīgas, vai pamācošas? Bērni dod vērtējumu, paceļot “smaidīgu” vai “bēdīgu” sejiņu. Latviešu tautas pasaka “Zaķis un lapsa” rosina meklēt atbildi - Kādas sajūtas pārņem, kad nākas zaudēt? Lasot Šarūnes Baltrušaitienes grāmatu “Kā zaķis iepazina jūtas”, kopīgi tiek secināts, ka dažreiz citus apskaužam par to, ko mums pašiem nemaz nevajag. Kad pasakas izlasītas, emocijas atpazītas, bērni uzzīmē katrs savu pasaku lielajā  bibliotēkas zīmēšanas rullī.

Paldies audzinātājām par sadarbību! Uz tikšanos bibliotēkā!