Ikdienā pirmsskolas vecuma bērni lielāko daļu savas laika pavada iekštelpās – gan izglītības iestādē, gan mājās. Diemžēl mūsdienu - tehnoloģiju laikmetā arvien mazāk laika atvēlam būšanai ārā, dabā. Vides speciālisti to sauc par dabas deficīta sindromu un iesaka mācību procesā mērķtiecīgi plānot laiku mācībām, sportam, kā arī atpūtai dabā. Arī Skola 2030 izstrādātā mācību programma paredz realizēt mācību procesu āra vidē. Pirmsskolu pedagogi atzīst, ka viņiem ir vēlme vairāk laika pavadīt ar bērniem ārā, tomēr nedaudz pietrūkst praktisku zināšanu par to, ko un kā darīt ārā, traucē organizatoriski aspekti, vecāku aizspriedumi vai iebildumi.
Tepat, Berģos, pašā galvaspilsētas pievārtē, atrodas maza, zaļa, ar sirds siltumu piepildīta vieta - PII “Knābis” - ar savu sakņu un puķu dārzu, trušiem, kaziņām un poniju, ugunskura vietu, smilšu kasti, teltīm, dažādiem pavisam vienkāršiem kāpelējamiem rīkiem no koka un striķiem. Te bērni ikdienā āra vidē mācās un darbojas vismaz trīs stundas, neatkarīgi no laikapstākļiem, un jau trešo gadu arī pusdienlaiku pavada ārā - šūpuļtīklos. Un tas pierāda, ka nekas nav neiespējams, vajag tikai uzdrošināties!
PPII “Knābis” 12. novembrī aicināja visus brīvdabas pedagoģijas interesentus uz tikšanos “Ziemeļeiropiešu brīvdabas pedagoģijas entuziastu konferencē”. Tā bija lieliska un nenovērtējama iespēja iepazīties ar ilggadēju Norvēģijas brīvdabas pedagoģijas pieredzi, zinātnisku pētījumu datiem, kā arī praktiski līdzdarboties 11 dažādās praktiskās meistarklasēs - kā būvēt mājas dabā no zariem? kā no koku mizām veidot laivas? kā un ko ēdamu pagatavot dabā? kā sasildīties rīta aplī mežā? kā no koka uztaisīt kaut ko praktisku? - un galvenais, kā to visu darīt kopā ar bērniem?
No mūsu novada konferencē piedalījās pirmsskolas pedagogi no Ropažu vidusskolas pirmsskolas, Ulbrokas PII “Pienenīte”, PII “Skudriņas”, PII “Čiekuriņš”, Vangažu vidusskolas pirmsskolas, Ropažu novada pirmsskolu jomu koordinatore un pārstāvji no Izglītības nodaļas.
Dabā ir pieejami visi nepieciešamie resursi, kas mudina bērnus vērot, darboties, pētīt, izzināt, aprakstīt, domāt, secināt, ir tikai jānodrošina iespēja būt āra vidē. Skolotājam ir jābūt tam, kurš iedvesmo, iedrošina un rada sajūtu, ka "esmu tepat blakus, ja tev(bērnam) nepieciešama palīdzība vai esi gatavs uzzināt ko jaunu". Lai mācītos dabā un no dabas, nepieciešama savstarpēja uzticēšanās, cieņa pret citiem un dabu, robežu noteikšana un tajā pašā laikā brīvības sajūta. Ārtelpas un iekštelpas - visam jābūt vienotam. Tādas ir pedagogu atziņas pēc konferences.
Vides izglītības jautājumi mūsu novada pirmsskolās tiek pētīti un izzināti gana daudz un ir jūtama pieaugoša interese par brīvdabas pedagoģijas idejām, tāpēc vēlamies pateikties par šīs konferences organizēšanu, par iedvesmošanu, iedrošināšanu un nesavtīgu dalīšanos ar savu pieredzi un zināšanām! Sirsnīgu paldies sakām asociācijas “Zaļai Sirds Izglītībai” un PPII “Knābis” vadītājai Aijai Baronai, Hākonam Vormelandam no “Norvēģijas dabas un lauku sētu bērnudārzu asociācijas”, Kjetilam Vāgi no “Eidskogas Montessori skolas”, Mārim Oltem no “Stacija Ērgļi”, Edgaram Neilandam no “Labajiem Kokiem”, Baibai Mennikai no PII “Varavīksnes Putns”.
Brīvdabas pedagoģijai Latvijā būs būt!