Koncertā “Gaisma un dziļums” muzicēs RIX klavieru kvartets. RIX klavieru kvartets dibināts 1993. gadā, kad altiste Ilze Kļava, čellists Reinis Birznieks un vijolnieks Sandis Šteinbergs satikās pianista, profesora Jāņa Maļecka kameransambļa klasē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Radošās sadarbības veiksmes un savstarpējās sapratnes vieglums visiem četriem kaldināja pārliecību, ka savi mūziķa talanti jāapvieno un jākļūst par pastāvīgu kameransambļa vienību.
RIX klavieru kvartets uzstājies Latvijā, Somijā, Norvēģijā un Čehijā, gūstot atzinību un ievērību. 2004. gadā kameransamblis saņēmis Latvijas augstāko apbalvojumu mūzikā – Lielo mūzikas balvu kā apliecinājumu savai muzikāli inteliģentajai un izcilajai spēles mākslai.
2006. gadā RIX klavieru kvartets devies koncertturnejā uz ASV. 2015. gadā prezentējis P. Vaska mūziku prestižajā Phillips Collection koncertsērijā Vašingtonā. 2024. gadā uzstājies Ūsedomas mūzikas festivālā Vācijā.
Kvarteta mūziķi atsevišķi strādā pamatdarbā pazīstamos Eiropas orķestros, taču vismaz pāris reizes gadā satiekas Rīgā, lai iestudētu, atskaņotu un ierakstītu koncertprogrammas. Ansambļa repertuārā ir speciāli viņiem veltīti skaņdarbi un arī pasaules klasiskās mūzikas kvarteti, trio un sonātes.
Koncertā skanēs - Pētera Vaska Kvartets vijolei, altam, čellam un klavierēm. Kvartetam ir sešas daļas. Katra nākamā kontrastējošā daļa sākas iepriekšējās daļas kulminācijā. P. Vasks savā mūzikā kavējas pie dziļām un svinīgām tēmām, izmantojot mūsdienīgas kompozīcijas tehnikas. Taču līdzās lielākajai daļai moderno izteiksmes līdzekļu viņš savā mūzikā labprāt izmanto tautas melodijas un ritmus, lai atgrieztos pie senām un diatoniskām gammām. Iespējams, ka šāds Vaska apgalvojums sniedz skaidrojumu: "Runāt latviski savā valodā varētu būt vissvarīgākais un būtiskākais vēstījums, ko mums vajadzētu nest pasaulei: runāt dzimtajā valodā, sniegt vissvarīgākos vēstījumus par sevi, saviem priekiem un bēdām, stāstīt visu savā valodā. Pat ja cilvēkiem nav bijusi nekāda saistība ar latviešu mūziku – ja viņi saskata kādu īpatnēju krāsu, kādu garšu, ko nekur citur nevar atrast, mēs esam bijuši uz pareizā ceļa – esam sazinājušies latviešu valodā."
Brāmsa Trešais klavierkvartets piedāvā daudzus interpretācijas izaicinājumus. Jaunais Brāmss iesāka šo skaņdarbu Roberta Šūmaņa pēdējās slimības laikā, kad Brāmss bija plosīts starp izmisumu par sava drauga dzīvību un mīlestību pret viņa dzīvesbiedri Klāru. Kad Brāmss iesniedza šī klavierkvarteta partitūru savam ilggadējam izdevējam, viņš rakstīja, ka uz vāka jābūt attēlotam vīrietim, kurš pie galvas tur pistoli – tāda bija mūzikas melnā melodrāma un kvarteta galīgā iesauka Gētes jaunā, pašnāvnieciskā Vertera vārdā. "Vertera" kvartets izceļas ar savu aizraujošo intensitāti, nepielūdzamajiem ritmiem un apburošo nopietnību.