Vispārējā hokeja panākumu eiforijas laikā, 2. jūnijā Ropažu sporta centrā mūsu bijušais Ropažu vidusskolas audzēknis un novadnieks Oskars Cibuļskis dalījās ar savas bijušās skolas skolēniem, jauniešiem un ropažniekiem ar emocijām šī gada Pasaules čempionātā un sportista karjerā iegūto pieredzi.
Šis lieliskais sasniegums ikvienam ļauj noticēt brīnumam, neiespējamā iespējamībai, dod ticību komandai un kopīgā sapņa spēkam. Ja tūkstoši prātu lūdz, atbalsta un cer – brīnums tiek nopelnīts un notiek! Lepojamies un priecājamies par “Sapņu komandu” ar mūsu vietējā puiša līdzdalību šajā sasniegumā, ar visiem, kas ielikuši kaut vai pa mazam ikdienas rutīnas darbiņam kopējā ratā, lai iegriežas rezultāts.
Ierodoties Ropažu Sporta centrā, hokejistu sagaidīja Sporta centra darbinieki, kuri izmantoja ekskluzīvo iespēju gūt autogrāfu uz bronzas krāsā nokrāsotas hokeja nūjas, un nu tā ar Oskara autogrāfu atgādinās šo pacilāto laiku visiem, gan sporta, gan līdzjutēju aprindās.
Komanda ir milzīgs spēks un šai komandā ir daudz dalībnieku, ne tikai maiņa laukumā. Uz sarunu tika aicināti arī cilvēki no hokejista ‘’aizmugures’’ – vecāki Sarmīte un Antons, brālis Aigars, kuru visu kopējais ieguldījums palīdzēja sasniegt pirmās virsotnes un iekļūt izlasē. Kopš ierašanās no Tamperes, šī bija pirmā reize, kad hokejistam bija iespēja satikt vecākus. Ģimene dalījās ar pieredzi audzinot sportistu: par dēla vešanu uz treniņiem no Ropažiem uz Rīgu, par finansiālo ieguldījumu sportā, un par vērtīgāko – laiku, kas ieguldīts, audzinot sportistu. Ziema vai vasara notika regulārs uzcītīgs treniņu darbs, simtsprocentīga atdeve un disciplīna. Oskars treniņus visas sporta karjeras laikā ir kavējis tikai retos gadījumos, veselības dēļ. Brīvo laiku pavadīja uz dīķa ar ripu un nūju, vai ar bumbiņu ‘’pa kluso’’ dzīvoklī.
Oskars aicināja bērnus un jauniešus ar atbildību nodoties treniņu darbam pat, ja tā nav izlase, bet vienkārši, lai apgūtu sporta veidu sev visaugstākajā līmenī. Vecāki, savukārt, norādīja, ka tas ir gan laika, gan enerģijas, gan finanšu resursu ieguldījums, bet ikvienam bērna vai jaunietim būtu jānodarbojas ar sportu, jāatrod savs sporta veids, kurš rada prieku, lai radinātos uzstādīt un sasniegt mērķus, veidotu atbildības sajūtu, disciplinētību un būtu mazāk laikā muļķībām.
Sarunas gaitā dalībnieki uzzināja dažādas nianses no čempionāta - to, ko TV vai klātienē nevarēja redzēt, ko ziņās nestāsta. Gan par spēlētāju traumām, gan par dažādām spēles situācijām, gan par “burvestībām”, par sakritībām, par fantastisko sajūtu, lidojot virs Brīvības pieminekļa. Oskars dalījās arī ar trenera Harija Vītoliņa vēstuli komandai, ko treneris izsūtīja pirms spēles ar ASV katram komandas dalībniekam telefonos.
Ikviens, kurš bija ieradies uz šo tikšanos saņēma autogrāfu un arī foto ar Oskaru.
Paldies dalībniekiem par jautājumiem un patieso interesi. Ieradušies bija īsti sporta un hokeja fani!
Paldies hokejista ģimenei par dalīšanos ar kopīgo ieguldījumu, īpaši par tiem laikiem, kad neviens nezināja vai izdosies sasniegt sporta virsotnes.
Vislielākā pateicība pašam sportistam, gan par stāstījumu, gan interesantajām detaļām, par centieniem motivēt jauniešus, bet īpaši par vēlmi dalīties tieši ar savējiem, ar skolēniem, jauniešiem un ropažniekiem.
Šogad Līgo pasākumā Ropažos ugunskuru uzticēs aizdedzināt Oskaram. Tā būs iespēja viņu satikt arī tiem, kuri to šoreiz nepaspēja.
