Ropažu novada pašvaldības domē notikusi tikšanās ar iekšlietu ministru Jāni Dombravu, lai pārrunātu drošības situāciju Muceniekos un Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra darbības ietekmi uz vietējo kopienu. Centrs ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā esoša valsts iestāde, tādēļ pašvaldība sagaida aktīvāku valsts iesaisti ilgtermiņa risinājumu meklēšanā.
"Vietējie iedzīvotāji vēlas justies droši savās mājās, uz ielas un autobusa pieturā. Pašlaik šī drošības sajūta ir mazinājusies, un mēs nevaram izlikties, ka tā ir tikai pašvaldības problēma. Migrācijas politika un centra darbība ir valsts atbildība, tādēļ nepieciešami konkrēti un izlēmīgi risinājumi," uzsvēra Ropažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Draudiņš.
Mucenieku ciemā dzīvo aptuveni 800 pastāvīgo iedzīvotāju, savukārt centrā uzturas ap 450 patvēruma meklētāju. Pašvaldības priekšsēdētāja vietniece civilās aizsardzības un drošības jautājumos Terēza Luksa tikšanās laikā norādīja, ka daļa vietējo iedzīvotāju vairs nejūtas droši sabiedriskā transporta pieturās un izvēlas autobusu gaidīt ārpus pieturas robežām. Īpašas bažas rada tas, ka tās pašas pieturas izmanto arī skolēni, pārvietojoties ar skolēnu transportu.
Ropažu novada Pašvaldības policijas pārstāvjs Arvils Baumanis informēja, ka Mucenieku teritorijā patrulē regulāri un cieši sadarbojas ar Valsts policiju. Lai gan izsaukumu skaits nav liels, ikdienā jūtama pastāvīga spriedze, ko rada atšķirīgas uzvedības un kultūras normas. Daļa konfliktu no centra telpām ir pārcēlušies uz apkārtējiem mežiem un publisko ārtelpu, kur policijas reaģēšanas iespējas ir ierobežotākas.
Valsts policijas pārstāvis Andris Kalnaģeidāns informēja, ka pēdējā pusotra gada laikā reģistrēti 56 notikumi, kuros iesaistīti patvēruma meklētāji. Vienlaikus nav saņemti iesniegumi no Mucenieku iedzīvotājiem par mantas bojāšanu vai zādzībām.
Sanāksmē tika pārrunāts arī jautājums par personām, kuras uzrāda sevi kā nepilngadīgas. Gadījumos, kad nav personu apliecinošu dokumentu, vecuma noteikšana ir sarežģīta, laikietilpīga un dārga. Pašlaik centrā mitinās nepilngadīga 171 persona.
Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava norādīja, ka ministrija strādā pie stingrākas pieejas personām, kuras ļaunprātīgi izmanto patvēruma meklētāja statusu.
"Ideālā situācijā centra noslodzei būtu jābūt iespējami zemai. Ja personai nav pamata saņemt patvērumu, lēmumam jābūt pieņemtam ātri un konsekventi," pauda ministrs.
Viņš arī atzina, ka nepieciešams pilnveidot kārtību, kādā tiek pārbaudīts personu vecums, kā arī izvērtēt iespējas atgūt valstij radušos izdevumus gadījumos, kad institūcijām apzināti sniegta nepatiesa informācija.
Tikšanās laikā tika uzsvērts, ka nelegālās migrācijas radītie izaicinājumi nav vērtējami atrauti no kopējās drošības situācijas Eiropā. Tie var būt daļa no Krievijas īstenota hibrīdkara, kura mērķis ir noslogot valsts un pašvaldību resursus un vairot sabiedrības neapmierinātību.
Pašvaldība informēja, ka joprojām nav saņēmusi aptuveni 34 tūkstošu eiro kompensāciju par iepriekšējos gados radušajiem izdevumiem. Vienlaikus Ropažu novads par saviem līdzekļiem turpina stiprināt drošību – tiek plānota videonovērošanas sistēmas pilnveidošana un serveru iegāde, lai atvieglotu gan Pašvaldības policijas, gan Valsts policijas darbu.
Pārrunājot iespēju izmantot arī sejas atpazīšanas tehnoloģijas, Jānis Dombrava norādīja, ka vispirms jāizvērtē juridiskie un personas datu aizsardzības aspekti. Vienlaikus viņš konceptuāli atbalstīja tehnoloģiskus risinājumus, kas varētu palīdzēt uzlabot drošību.
Pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Draudiņš aktualizēja civilās aizsardzības organizatorisko pieredzi un ar tās pilnveidošanu saistītos jautājumus. Iekšlietu ministrs piekrita, ka drošības un civilās aizsardzības jautājumu risināšanai nepieciešams vienots valsts un pašvaldību rīcības plāns. Tikšanās laikā tika pārrunāta arī ugunsdzēsības punkta izveide Ulbrokā, kā alternatīvu risinājumu apsverot esošu telpu pielāgošanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta specifiskajām prasībām. Šāds risinājums ļautu projektu īstenot ievērojami īsākā termiņā nekā jaunas ēkas būvniecība no nulles.
Puses apsprieda arī valsts materiālo rezervju jautājumu, tostarp medicīnas preču un pārtikas krājumu pieejamību krīzes situācijās. Jānis Dombrava norādīja, ka vienmērīga centralizēto rezervju izvietošana pašvaldībās ir sarežģīts valsts mēroga uzdevums, tādēļ vienlaikus būtiski stiprināt arī iedzīvotāju individuālo gatavību un veicināt paradumu mājsaimniecībās veidot savus pirmās nepieciešamības preču un pārtikas uzkrājumus.
Tikšanās noslēgumā abas puses vienojās turpināt regulāru dialogu, lai kopīgi meklētu ilgtspējīgus risinājumus gan Mucenieku drošības situācijas uzlabošanai, gan pašvaldību noturības stiprināšanai.
