27. oktobrī SIA "Getliņi EKO" aicināja medijus uz ekskursiju poligona teritorijā, tostarp dodoties uz slēgtā atkritumu kalna virsotni, kā arī uz aktīvo atkritumu šūnu, kur ik dienu nonāk pārstrādei nederīgi atkritumi, lai uzskatāmi parādītu – pavisam drīz poligons būs pilns. Ar šo pasākumu "Getliņi EKO" atklāja informatīvu kampaņu, aicinot sabiedrību laikus runāt par to, kas varētu notikt tad, kad poligons būs pilns.
"Getliņi" ir lielākais cieto sadzīves atkritumu poligons Baltijā, kurā nonāk aptuveni puse Latvijas nešķiroto sadzīves atkritumu. Eksperti skaidro, ka problēmu nevar atrisināt tikai ar šķirošanu: poligonā jau tagad, galvenokārt, nonāk pārstrādei nederīgi atkritumi - aptuveni 30% no kopējā radītā atkritumu apjoma. Tās ik gadu ir vairāk nekā 100 000 tonnu. Poligona aizpildījums tuvojas robežai: pēc pašreizējām aplēsēm jauniem atkritumiem vietas pietiks vēl maksimums septiņiem līdz astoņiem gadiem, un paplašināt to vairs nebūs iespējams.
"Esam punktā, kurā Rīgas pašvaldībai ir jāpieņem lēmumi par atkritumu nākotnes utilizācijas risinājumiem un pārvaldības modeļiem. Ir skaidrs, ka šajā jomā mums ir jāiet līdzi laikam, jāvadās pēc Eiropas pilsētu prakses un jāizvēlas ilgtspējīgi risinājumi, vienlaikus lai tie būtu rīdzinieku interesēs. Šobrīd mēs pētām un analizējam dažādus scenārijus, ko piedāvāt kā risinājumus rīdziniekiem," norāda Edvards Ratnieks, Rīgas vicemērs.
Ropažu pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Draudiņš piebilst: "Kamēr mēs piemaksājam par savu atkritumu izvešanu un reģenerāciju, kaimiņvalstīs tos jau sen izmanto kā resursu. Pieaugot labklājībai, pieaug atkritumu daudzums. Lai samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu ne vairāk kā 10 % apmērā, izvēļu nav daudz, tādēļ ir svarīga sabiedrības iesaiste diskusijās, kā rīkoties gudri un ilgtspējīgi ar atkritumiem nākotnē."
Pirms kampaņas veiktā "Norstat" aptauja liecina, ka sabiedrība problēmas mērogu apzinās tikai daļēji: vairāk nekā puse Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju nezina vai kļūdās par to, cik ilgi poligonā vēl pietiks vietas jauniem atkritumiem. Savukārt uz jautājumu, ko darīt, kad poligons būs pilns, 45% aptaujāto iedzīvotāju atbildēja, ka Latvijā, visticamāk, varētu tikt izveidots jauns atkritumu poligons, kamēr 43 % uzskata, ka tad, kad "Getliņi" būs pilni, atkritumu izvešana sadārdzināsies, bet vēl gandrīz trešdaļa (28 %) uzskata, ka "Getliņu" kapacitātes izsmelšanas brīdī atkritumus varētu vest uz citiem poligoniem. Piektā daļa uzskata, ka "Getliņu" poligonu varētu paplašināt.
"Mūsu kampaņa ir sarkanā trauksmes poga. Risinājums jāatrod, kamēr vēl nav par vēlu, jo jauns poligons ir sliktākais no visiem iespējamajiem risinājumiem," uzsver Līga Šmite, SIA "Getliņi EKO" Vides un attīstības pārvaldes vadītāja. "Pasākumā mēs parādījām žurnālistiem un sabiedrībai šīs problēmas patieso mērogu un aicinām ikvienu aizdomāties: ko darīt tad, kad "Getliņi" būs pilni un vietas jauniem atkritumiem vairs nebūs? Lēmums ir jāpieņem tagad, jo laika nav palicis daudz," turpina Līga Šmite.
Lai par problēmu runātu saprotami un vienlaikus pievērstu sabiedrības uzmanību, par kampaņas galveno tēlu izvēlēts Trašers – atkritumu briesmonis, kas simbolizē jaunu atkritumu kalnu, kurš tuvojas Rīgai un Pierīgai. Tas iemieso nevēlamu nākotnes scenāriju – arvien jaunus atkritumu kalnus, nepatīkamas smakas un dzīvi atkritumu poligona tuvumā.
Kampaņas laikā paredzētas arī "mobilās" projekcijas uz ēkām, plašs klāsts dažādu skaidrojošu publikāciju, kā arī aktivitātes tirdzniecības vietās un tirdziņos. Iedzīvotāji tiek aicināti ne tikai aktīvāk šķirot un samazināt radīto atkritumu apjomu, bet arī iesaistīties sarunā par to, kā risināt poligona "Getliņi" piepildījuma problēmu, iepazīstoties ar situāciju un iespējamiem risinājumiem kampaņas vietnē citsvariants.lv. Tāpat ikviens aicināts izmēģināt kampaņas vietnē izveidoto spēli.
