Brūnais lācis (Ursus arctos) ir aizsargājama suga Latvijā. Lāču populācija turpina palielināties, tādēļ arvien biežāk dabā iespējams pamanīt lāču pēdu nospiedumus vai citas to klātbūtnes pazīmes.
Dabā valstu robežas nepastāv, tāpēc Latvijā sastopami gan lāči, kas ienāk no Igaunijas un Krievijas, gan arī mūsu valstī dzimuši dzīvnieki. Saskaņā ar 2025. gada monitoringa datiem Latvijas savvaļā uzturas aptuveni 190 lāču.
Kā rīkoties, ja lācis nonācis apdzīvotā vietā?
Lāču skaitam pieaugot, situācijas, kad nejauši kāds dzīvnieks iekļūst pilsētās, var kļūt biežākas. Maija beigās lācis tika manīts Jēkabpilī, turpmākajās dienās arī Kokneses apkaimē, pēcāk Zvejniekciemā. Lācis pilsētā visbiežāk nonāk, klejojot vai meklējot barību, nevis agresijas vadīts vai vēloties uzbrukt cilvēkiem. Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) atgādina, ka situācijās, kad lācis vai kāds cits liels savvaļas dzīvnieks ir nonācis pilsētvidē, primāri ir jāsazinās ar vietējo pašvaldību, ļaujot speciālistiem koordinēt situāciju un “izvadīt” dzīvnieku no apdzīvotas vietas. Šādā situācijā iedzīvotājiem būtiski ir saglabāt mieru, pašiem palikt drošībā un netuvoties dzīvniekam, bet pasargāt sevi, meklēt drošu patvērumu un tad ziņot atbildīgajām iestādēm par notikušo, vienlaikus neradot dzīvniekam papildu stresu, piemēram, provocējot – dzenājot to ar automašīnu, skaļi signalizējot, biedējot ar suņiem, skrienot pakaļ vai aizšķērsojot tam ceļu. Tieši mazāks stress palielina iespēju, ka savvaļas dzīvnieks tuvākajā laikā pats pametīs apdzīvoto vietu.
Tāpat pārvalde aicina domāt par pašu preventīvām darbībām. Piemēram, daļēji pieradinātu dzīvnieku palaišana savvaļā, brīvi pieejami pārtikas atkritumi vai mājdzīvnieku barība ir daži no biežākajiem iemesliem, kādēļ savvaļas dzīvnieki – eži, lapsas un arī lāči – var uzturēties apdzīvotās vietās. Ja savvaļas dzīvniekiem tiks liegta brīvi pieejama pārtika, tie meklēs citas barošanās vietas.
Lāči Latvijas apdzīvotās vietās nav bieži viesi, to ienākšanai var būt vairāki iemesli. Pirmkārt, pavasaros iepriekšējā gadā dzimušie un jau paaugušies lācēni atdalās no mātes un, klejojot lielos attālumos, izvēlas savu teritoriju. Attiecīgi šķērso kādu ceļu, pagalmu, lai fiziski nonāktu izplānotajā galapunktā, nevis ir ienācis apdzīvotā vietā vai pilsētvidē ar mērķi tur palikt. Otrkārt, apdzīvotā vietā ir brīvi pieejama barība – mājdzīvnieku barība, nenoslēgtas atkritumu urnas, komposts, augļu koki vai bišu dravas vilina savvaļas zvērus pārvietoties tuvāk cilvēkiem, kur ir brīvi pieejami pārtikas krājumi. Treškārt, lācis, šķērsojot nepazīstamas teritorijas, var nejauši nonākt apdzīvotā vietā un apjukt.
Par lāča atrašanās vietu aicinām ziņot Ropažu novada Pašvaldības policijai, zvanot uz dežūrtālruņa numuru +371 27883333. Situācijā, ja pastāv tūlītējs apdraudējums cilvēku dzīvībai vai veselībai, zvaniet 112. Kā nepievilināt lāčus?
Lai samazinātu iespēju sastapt lāci cilvēku apdzīvotu vietu tuvumā:
nebaro savvaļas dzīvniekus;
neatstāj dabā pārtikas atlikumus vai citus ēdiena pārpalikumus;
neveido komposta kaudzes un neatstāj augļus vai dārzeņus mežmalā apdzīvotu vietu tuvumā.
Ja esi sastapis lāci:
netuvojies dzīvniekam un nemēģini aiztikt ne to, ne mazuļus;
negriez dzīvniekam muguru – atkāpies lēnām atpakaļ;
iespējami ātri, bet neskrienot, attālinies, saglabājot vizuālu kontaktu ar dzīvnieku;
uzvedies klusi un ļauj lāčiem turpināt savu ceļu.
Ja dabā sastopts pārdrošs lācis vai novērota sugai neraksturīga uzvedība, par to aicināts ziņot, rakstot uz info@daba.gov.lv
Aicinām iepazīties ar noderīgiem video materiāliem:
Daži fakti par brūno lāci
Latvijā lāču medības nav atļautas.
Pieaudzis tēviņš var svērt līdz 300 kg, bet mātīte – līdz 200 kg.
Lācis spēj skriet ar ātrumu līdz pat 50 km/h.
Viena lāča individuālā teritorija var sasniegt:
tēviņam – 500–1300 km²;
mātītei – 130–780 km².
