Krēslas lasījums
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Ikgadējais "Krēslas stundas" pasākums šogad norit demokrātijas zīmē. Tad arī demokrātijas vadīti atrodam iespēju sadzirdēt vienam otru un draudzīgi sarunāties. Ziemeļvalstu literatūras nedēļā Ulbrokas bibliotēkā ciemojās Dace Deniņa tulkotāja no dāņu, norvēģu, zviedru un angļu valodām. Daces tulkojumi šobrīd skaitliski ir 60 grāmatas, tostarp plaši pazīstami kriminālromāni (Jū Nesbē, Stīgs Lārsons u.c). Dace Denina atzīst, ka sāmu kultūras un valodas popularizēšana ir ļoti aktuāla un, ka sāmu valodas dialekti ir ļoti dažādi un tulkotājam, bieži vien, ir sarežģīti izvēlēties pareizo terminu. Kā vērtēt sāmu literatūru ? Vai ziemeļnieki ir gatavi atzīt savas kļūdas sāmu valodas un kultūras apspiešanā? Par šīm jautājumiem runājām pasākumā. Parasti grāmatu oriģinālizdevumi tiek rakstīti norvēģu vai zviedru valodā. Noder atziņa, ka tulkotāja profesija ir ļoti līdzīga aktiera profesijai, izspēlējot lomas un piešķirot valodu grāmatu varoņiem. Par savu vismīļāko tulkojumu Dace min Gābriela Skota darbu “Avots”. Starp mīļākajiem tulkojumiem arī Tūves Jansones un Sāras Stridsberjas darbi.

Sarunas laikā kopīgi aizdomājamies, cik atšķirīga ir demokrātiskā sistēma katrā no valstīm? Norvēģi ir vislielākie taisnības cīnītāji, iestājas par savām un citu tiesībām. Dāņi ir vieni no pragmatiskākajiem cilvēkiem, bet zviedri apzinās to, ka viņu valdīšana reiz ir bijusi liela un viņi ir mazliet lepnāki, viņos ir pareizums. Dace stāsta par to, ka šobrīd grūti noteikt, kam ticēt, jo pastāv viltus ziņas un sagrozītas ziņas, tāpēc vienmēr jāmeklē pirmavots un mēs tam pilnīgi piekrītam.

Savstarpējās sarunās kopīgi runājām arī par skandināvu literatūras “ tumšo dziļumu”, kas nav citu valstu autoru grāmatās. Dace atsaucās uz kultūras tradīciju un mitoloģijas vēsmām, kā arī uz tulkotāja profesionalitāti un citām tulkošanas niansēm.

Klātesošos interesē mūsdienu situācija ar tulkošanu un mākslīgo intelektu? Dace ir Rakstnieku Savienības delegāte, Latvijas pārstāve Eiropas tulkotāju asociācijas padomē. Tur tulkotāji apmainās ar informāciju par MI izmantošanu. Tikai godīgi būtu norādīt atzīmi, ja grāmata tulkota ar mākslīgā intelekta rīku. Viens no Daces tulkošanas kritērijiem ir bagāta valoda. “Tā varbūt vienkārša valoda ar vienkāršiem teikumiem, vienkāršu stilu, bet tad šim stilam jābūt ar īpašu domu, poētiskam.” Ļoti vienkāršotus darbus tulkotāji dēvē par “galīgi plakaniem”.

Daces Deniņas personībai nav sveši arī “Prozas lasījumi”. Šogad savu darbu tajos lasīs arī Dace Deniņa. Neviens jau nav tikai tulkotājs, ja cilvēks dzīvo literatūrā, viņam visi teksti kļūst

par literatūru – gan Facebook ieraksti, gan vēstules draugiem. Tulkotāji apzinās vārda spēku, tāpat, kā ieguldīto darbu, ka pilnīgi viss nav iztulkojams arī valodas īpatnību dēļ.

Noskaņas vadīti uzsākam arī šī gada “Krēslas stundas” lasījumu – Juhannesa Anjuru “Viņi noslīks savu māšu asarās”.

Viens no literāriem strīdus āboliem norvēģu literatūrā ir Knuta Hamsuna politiskie uzskati un politiskās simpātijas.

Vakara noslēgumā kopīgi izspēlēta interaktīva viktorīna “Valoda bez ierobežojumiem!” ar svešvārdu izskaidrojumiem latviešu valodā.

Aicinājums, esiet čakli ziemeļvalstu literatūras cienītāji un iepazīstiet jaunās Ziemeļvalstu autoru grāmatas!

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Bibliotēkas