24. augustā kultūras centrā "Ulbrokas Pērle" vairāk nekā 300 Ropažu novada izglītības darbinieku pulcējās konferencē "Dabiskā intelekta spēks: radošums, emocijas, prāts", lai kopīgi atklātu jauno mācību gadu, satiktos pēc vasaras un meklētu atbildes uz jautājumiem, kas šobrīd īpaši aktuāli izglītībā, kā mainās pedagoga loma tehnoloģiju laikmetā, ko cilvēks joprojām spēj labāk par algoritmu un kā saglabāt sevī radošumu, emocionālo līdzsvaru un spēju iedvesmot.
Par konferences norisi visas dienas garumā rūpējās tās moderators – Toms Reinis, Ulbrokas vidusskolas direktora vietnieks un skolotājs. Ar savu lielisko improvizācijas prasmi, humoru un spēju iesaistīt auditoriju viņš palīdzēja radīt vieglu, dzīvu un reizē saturīgu atmosfēru.
Konference sākās ar muzikālu sveicienu – dalībniekus priecēja Ropažu novada saksofonu kvartets "Fourtissimo" (kvarteta vadītājs Rūdolfs Misa). Muzikālajā programmā izskanēja Raimonda Paula "Nepareizā dziesma" Elmāra Rudzīša aranžējumā, Henrija Mančini "Peter Gunn Theme" Philippe Marillia aranžējumā un Džona Filipa Suzā "The Thunderer" Kenneth Abeling aranžējumā.
Pēc muzikālā sveiciena konferences dalībniekus uzrunāja Ropažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Draudiņš, domes priekšsēdētāja vietniece izglītības un kultūras jautājumos Vita Paulāne un Izglītības, jaunatnes lietu, kultūras un sporta departamenta direktore Sanita Tīberga.
Pirms pievērsties konferences centrālajai tēmai, dalībnieki saņēma arī būtisku ieskatu Ropažu novada izglītības aktualitātēs. Ar tām iepazīstināja Arta Lēnerte, Izglītības, jaunatnes lietu, kultūras un sporta departamenta Izglītības un metodiskā atbalsta nodaļas vadītāja. A. Lēnertes prezentācijā tika atskatīts uz aizvadītā mācību gada metodisko darbu un tā rezultātiem, kā arī iezīmēti novada 2026./2027. mācību gada prioritārie virzieni – tekstpratības un digitālās pratības pilnveidošana, drošas, atbildīgas, iekļaujošas un labbūtību veicinošas izglītības vides stiprināšana, kā arī savstarpējās sadarbības un profesionālās pilnveides veicināšana.
Pēc ieskata izglītības aktualitātēs konferences uzmanības centrā nonāca mākslīgais intelekts. Biheiviorists un uzvedības zinātnes eksperts Andrejs Kozlovs lekcijā "Pedagogs algoritmu laikmetā. Ko (ne)var aizstāt mākslīgais intelekts?" aicināja paraudzīties uz tehnoloģijām nevis tikai kā uz draudu vai brīnumlīdzekli, bet kā uz realitāti, kurā pedagogam jau šodien jāprot orientēties. Tomēr būtiskākais jautājums bija nevis, ko mākslīgais intelekts var izdarīt, bet gan, ko tas nevar aizstāt. Vai algoritms spēj sajust klases noskaņojumu? Vai tas spēj pamanīt skolēna skatienu, kas pasaka vairāk nekā desmit teikumi? Vai tas spēj patiesi iedrošināt, iedvesmot un būt līdzās? Konferences atbilde bija skaidra – tehnoloģijas var palīdzēt, taču cilvēcību, empātiju, intuīciju, humoru un spēju iedvesmot joprojām sniedz cilvēks.
Konferences dienas vidus bija veltīts praktiskai pieredzei. Dalībnieki varēja izvēlēties vienu no piecām darbnīcām, pievēršoties prātam un labbūtībai, dabiskā intelekta "superspējām", ķermeņa inteliģencei, emocionālajam līdzsvaram vai mūsdienu izglītības iestādes vadītāja lomai.
Reinis Širokovs darbnīcā "Prāts un labbūtība – kā tos savienot?" piedāvāja ikdienā izmantojamus paņēmienus prāta vadīšanai un labbūtības stiprināšanai. Andrejs Kozlovs turpināja sarunu par cilvēka lomu tehnoloģiju laikmetā darbnīcā "Dabiskā intelekta superspējas".
Par pedagoga emocionālo noturību un līdzsvaru tika runāts kopā ar klīnisko un veselības psiholoģi Aiju Upīti-Ozoliņu, savukārt Indra Majore-Dūšele aicināja iepazīt ķermeņa inteliģenci, kustību, apzinātību un radošumu kā praktiskus resursus pedagoga ikdienā.
Savukārt izglītības iestāžu vadības un administrācijas pārstāvji kopā ar Kasparu Bernānu meklēja atbildi uz jautājumu "Kādam būt šodienas vadītājam?" – kā atšķirt iedvesmojošu izglītības iestādes vadītāju no laba administratora.
Tādējādi konferences tēma nebija tikai par mākslīgo intelektu. Tā bija arī par mūsu pašu intelektu, emocijām, ķermeni, radošumu, līderību un spēju veidot vidi, kurā var augt gan skolēns, gan pedagogs.
Konferences noslēguma lekcijā zinātnieks, kvantu fiziķis, Latvijas Universitātes lektors, profesors Mārcis Auziņš pievērsās vienam no dienas centrālajiem jautājumiem "Kas mūs padara par cilvēkiem? Emociju anatomija: cilvēks pret algoritmu".
Ja dienas pirmajā pusē vairāk runājām par prātu, tehnoloģijām un to, ko algoritmi spēj, tad noslēgumā uzmanības centrā bija tas, kas cilvēkam piemīt īpašs – emocijas un spēja piedzīvot, sajust un veidot attiecības.
Algoritmi arvien labāk atpazīst tekstus, attēlus, balsis un cilvēku paradumus, taču cilvēka spēks nav tikai zināšanās. Tas ir spējā sajust, domāt, radīt un būt klātesošam otram cilvēkam.
Konferences noslēgumā kļuva skaidrs, ka jautājums par dabiskā intelekta spēku patiesībā nav tikai par tehnoloģijām. Tas ir jautājums par mums pašiem.
Dabiskā intelekta spēks slēpjas cilvēkā – skolotājā, kurš nepadodas pēc grūtas dienas; vadītājā, kurš spēj iedvesmot komandu; kolēģī, kurš īstajā brīdī atrod īstos vārdus; un skolēnā, kurš reizēm spēj pārsteigt vairāk nekā jebkurš algoritms.
Konferences noslēgumā dalībnieki tika aicināti atvērt savu blociņu un uzrakstīt novēlējumu sev jaunajam mācību gadam. Pēc lekcijām, sarunām un praktiskajām darbnīcām bija iespēja uz brīdi apstāties un padomāt, ko es sev novēlu šajā mācību gadā?
Paldies visiem konferences lektoriem, Ropažu novada saksofonu kvartetam "Fourtissimo", moderatoram Tomam Reinim, organizatoriem Izglītības, jaunatnes lietu, kultūras un sporta departamentam, kultūras centra "Ulbrokas Pērle" komandai Vitas Pinnes vadībā par ieguldījumu konferences norises tapšanā un viesmīlīgo uzņemšanu.
Konference īstenota ar Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.2.2.3/1/24/I/001 "Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide" atbalstu.
Lai jaunajā mācību gadā netrūkst radošuma, emociju un prāta, kas palīdz atrast īsto virzienu, pieņemt drosmīgus lēmumus un turpināt veidot izglītību, kuras centrā ir cilvēks!
Un, kā teica konferences moderators Toms Reinis, ja kādreiz šķiet, ka viss kļūst pārāk sarežģīti, varbūt vispirms palīdzēs pati vienkāršākā dabiskā intelekta funkcija – saruna ar kolēģi pie kafijas tases.
Uz tikšanos jaunajā mācību gadā!
