2025. gada 25. augustā Kultūras centrā “Ulbrokas pērle” norisinājās Ropažu novada pašvaldības izglītības darbinieku konference “Prieks darbā – laime dzīvē”, kas vienkopus pulcēja vairāk nekā 300 dalībnieku no Ropažu novada izglītības iestādēm.
Konferenci atklāja Ropažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Signe Grūbe un Izglītības, jaunatnes lietu, kultūras un sporta departamenta direktore Sanita Tīberga. Signe Grūbe uzsvēra darba un ģimenes dzīves līdzsvara nozīmi, kā arī nepieciešamību būt radošiem, atbalstošiem un klātesošiem bērnu dzīvē. Viņa akcentēja, ka pedagogs ir bērna un jaunieša sabiedrotais ceļā uz zināšanām, pašapziņu un ticību saviem spēkiem. Izglītības kvalitāte, pedagogu un bērnu labbūtība, kā arī pedagoga profesijas stiprināšana ir un paliks novada prioritāte. Mērķis ir radīt izglītības vidi, kurā gan audzēkņi, gan pedagogi var augt, attīstīties un justies labi.
Signe Grūbe pateicās pedagogiem par viņu atbildīgo un aicinājuma pilno darbu, novēlot jaunajā mācību gadā enerģiju, drosmi un prieku, kā arī pārliecību, ka viņu darbs patiesi maina pasauli.
“Jo katrs bērns, kurš notic sev, ir jūsu darba rezultāts. Paldies jums!”
Sanita Tīberga savā uzrunā atgādināja, ka prieks, laime, darbs un dzīve ir neatņemama ikdienas daļa. Viņa vēlēja katram – skolotājiem, vadītājiem, administrācijas darbiniekiem un kolēģiem – lai jaunais gads, kas pedagogiem ir gan 1. septembrī, gan 1. janvārī, nes prieku, laimi, izturību un pacietību.
Dienas ievadā Vija Tomiņa, Izglītības, jaunatnes lietu, kultūras un sporta departamenta Izglītības un metodiskā atbalsta nodaļas vadītāja, uzsvēra aktuālākās tendences un izaicinājumus, uzsākot 2025./2026. mācību gadu. Ropažu novadā šobrīd ir 17 izglītības iestādes. Šajā mācību gadā izglītības iestādēm pievienojas Zaķumuižas pamatskola kā pilntiesīga izglītības iestāde, savukārt Upesleju sākumskola ir kļuvusi par pamatskolu. Tāpat darbu sākuši divi jauni direktori – Iveta Dziedātāja Zaķumuižas pamatskolā un Edgars Viņķis Stopiņu pamatskolā
Ropažu novada 2025./2026. mācību gada prioritātes ir tekstpratības pilnveide, komunikācijas prasmju uzlabošana un atbalsta pasākumu nodrošināšana izglītības iestādēs, iesaistot pedagogus un sabiedrību.
Novada pedagogi un izglītības iestādes aktīvi iesaistās dažādos projektos, kas veicina profesionālo attīstību, sadarbību ar kopienu un skolēnu izglītības pieredzes paplašināšanu. Starp nozīmīgākajiem projektiem ir:
- Projekts Nr. 4.2.2.3/1/24/I/001 “Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide”, kas nodrošina atbalstu pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei, kura ietvaros tiks stiprināts metodiķu tīkls, veicināta pedagogu sadarbība un nodrošināti profesionālā atbalsta pasākumi visās izglītības pakāpēs..
- Projekts 4.2.3.1. “Integrēta ‘Skola – kopiena’” jeb “Skola – kopienā”, kas veicina sadarbību starp izglītības iestādēm un vietējo kopienu, stiprinot sociālo un pedagoģisko saikni.
- Projekts 4.2.2.1. “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei”, kas paplašina skolēnu iespējas iesaistīties STEM jomās un veicina aktīvu pilsonisko līdzdalību.
Pasākuma turpinājumā bija iespēja klausīties kādu no piedāvātajām lekcijām par izglītības un personīgās izaugsmes tēmām.
- Edgars Bērziņš (Jūrmalas Izglītības pārvaldes vadītājs, Vēstures skolotājs, LU PPMF izglītības zinātņu doktorant) lekcijā runāja par paradigmas maiņu pedagoģijā un skolēnu sasniegumu nozīmi, aicinot pedagogus pāriet no tradicionālās, skolotāja centrētās pieejas uz mācību procesu, kas balstīts skolēnu individuālajās vajadzībās un attīstības potenciālā. Viņš norādīja, ka paradigmas maiņa nozīmē skatīties nevis uz to, kā māca skolotājs, bet gan uz to, kā mācās skolēns, un tam pielāgot savu darbu, radot dinamisku un motivējošu vidi.
- Prof. Ivars Austers lekcijā “Emocijas vs. prāts. Vai tās šķir bezdibenis? rosināja domāt par līdzsvaru starp emocijām un racionālu spriedumu. Lekcijā tika aplūkots, kā apzināti novērst spriešanas kļūdas, kas rodas emociju ietekmē, un kā saglabāt līdzsvaru starp prātu un jūtām, pirms emocijas sāk dominēt. Tika meklētas stratēģijas, kas ļauj sevi apzināti sagatavot un ierobežot, lai nākotnes izaicinājumi nepārvērstos tikai tukšā cerībā.
- Kristīne Tjarve (komunikāciju nozares praktiķe) atklāja komunikācijas līkločus darbā ar jauniešiem un kolēģiem. Lekcijā tika uzsvērts, ka darba laime slēpjas spējā veidot patiesu un iejūtīgu komunikāciju ar skolēniem un kolēģiem, meklējot cilvēcīgu klātbūtni un mieru arī sarežģītās situācijās.
Konferences otrajā lekciju ciklā dalībnieki guva iespēju smelties iedvesmu gan no inovāciju pieredzes, gan no praktiskām terapijas nodarbībām.
Inovāciju un ideju vadības ekspertes Dr. Elīna Miķelsone lekcijā “Kā būt uz inovāciju viļņa?” dalījās ar konkrētiem padomiem, kā saglabāt radošumu, ģenerēt jaunas idejas un kļūt par līderi savā jomā. Dalībnieki tika aicināti domāt plašāk, izmantot dažādus resursus un nebaidīties no eksperimentiem, kas var novest pie izrāviena gan profesionālajā, gan personīgajā attīstībā.
Astra Lejasstrauta vadīja mākslas terapijas stundu, kurā dalībnieki izmēģināja dažādas metodes un ļāvās brīvai radošai darbībai.
Una Rēķe deju un kustību terapijas nodarbībā palīdzēja dalībniekiem apzināties ķermeņa vajadzības, mazināt saspringumu un izbaudīt gan rotaļīgas, gan relaksējošas kustības.
Savukārt Inese Miķelšteine drāmas terapijas sesijā rosināja atgriezties pie sevis, atjaunot iekšējo līdzsvaru un resursus, izmantojot kustību, simbolus un refleksiju.
Noslēgumā psihologs un psihoterapeits, kā arī fizikas skolotājs Ādažu Brīvajā Valdorfa skolā Ansis Jurģis Stabingis lekcijā “Prieks, kas nāk no sevis” dalījās atziņās par prieku kā resursu, ko iespējams attīstīt un saglabāt arī ikdienas steigā. Viņš uzsvēra, ka šī pieeja ir cieši saistīta ar apzinātības principiem – spēju pievērst uzmanību esošajam mirklim, novērtēt to un apzināti veidot savu iekšējo stāvokli. Prieks un laime nav tikai ārēju apstākļu rezultāts, bet gan mūsu apzināta izvēle un ikdienas prakse, ko iespējams kopt, lai dzīvē saglabātu līdzsvaru un iekšēju piepildījumu.
Konferences apmeklētāji atzina, ka pasākums devis ne vien jaunas zināšanas un idejas profesionālajam darbam, bet arī iespēju smelties iedvesmu un atjaunot spēkus. Īpaši augstu tika novērtēts praktisko nodarbību klāsts, kas palīdzēja sagatavoties jaunajam mācību gadam ar lielāku iekšējo resursu un prieka apziņu.
