29. jūlijā kultūras centrā "Ulbrokas Pērle" norisinājās Ropažu novada pašvaldības kopā ar Ukrainas sadraudzības pilsētām Bojarku un Ņižinu organizētais starptautiskais forums "Krīzes reaģēšana līdz noturīgām kopienām: Ukrainas pieredze Eiropas pašvaldībām".
Forumā Latvijas, Ukrainas un Dānijas pašvaldību, valsts institūciju, nevalstisko organizāciju un uzņēmējdarbības vides pārstāvji dalījās praktiskā pieredzē par pašvaldību vadību nenoteiktības apstākļos, civilās aizsardzības organizēšanu, sabiedrības iesaisti, pakalpojumu nepārtrauktību, cilvēkkapitāla saglabāšanu, veterānu reintegrāciju un enerģētisko noturību. Foruma paneļdiskusijas moderēja Haralds Burkovskis. Kopumā forumā piedalījās vairāk nekā 20 runātāju no Latvijas, Ukrainas un Dānijas.
Forumu atklāja Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ilze Vārpiņa, Bojarkas pilsētas domes priekšsēdētājs Oleksandrs Zarubins, Ņižinas pilsētas domes sekretārs Jurijs Homenko un Ropažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Draudiņš. Pēc pirmās paneļdiskusijas foruma dalībniekus uzrunāja Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Kulbergs.
Kā viena no centrālajām forumā paustajām atziņām izskanēja secinājums, ka krīzes pirmajās dienās pašvaldībai jāspēj rīkoties ar tās rīcībā jau esošajiem resursiem, nepaļaujoties uz tūlītēju palīdzību no ārpuses.
Ukrainas pašvaldību pārstāvji dalījās pieredzē par piedzīvoto, kad sākoties pilna mēroga karam, daudzviet tika zaudēta centrālā vadība, ierastie piegādes un saziņas kanāli pārstāja darboties, bet pašvaldībām bija nekavējoties jāuzņemas atbildība par iedzīvotāju evakuāciju, pārtikas un degvielas pieejamību, sakariem un kritisko pakalpojumu nodrošināšanu. Evakuācijai tika izmantots pašvaldību un vietējo uzņēmēju transports, kā arī degvielas rezerves.
Būtiska nozīme bija iepriekš sagatavotiem uzņēmēju un tirgotāju sarakstiem, lai pašvaldība zinātu, kur iespējams iegādāties pārtiku, medikamentus, degvielu un citas kritiski nepieciešamas preces. Kara sākumā iedzīvotāji viena mēneša laikā iegādājās apjomu, kas ierastos apstākļos tiktu pārdots četros mēnešos.
Kādā no Ukrainas kopienām tika atjaunotas dzirnavas, kas nebija izmantotas aptuveni 40 gadus, tā nodrošinot iedzīvotājus ar pārtiku laikā, kad ierastās piegāžu ķēdes vairs nebija pieejamas.
Diskusijā par pašvaldību vadību nenoteiktības apstākļos piedalījās Oleksandrs Zarubins, Jurijs Homenko, Aivars Draudiņš un Preiļu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs. Runātāji uzsvēra, ka gatavības pamatu veido patvertnes, krīzes vadības štābs, praktiski pārbaudīts krīzes plāns, rezerves transports, degvielas krājumi, ģeneratori, alternatīvi sakari un skaidri oficiālās informācijas kanāli.
Aldis Adamovičs akcentēja, ka Latvijas pašvaldībām jāmācās no Ukrainas praktiskās pieredzes. Drošības jautājumiem jāgatavo arī bērni un jaunieši, bet izglītības iestādēs jāparedz uzturēšanās vietas, uzlādes stacijas, rezerves elektroapgāde un citi praktiski risinājumi.
Aivars Draudiņš uzsvēra, ka pašvaldībām jābūt gatavām nestandarta situācijām, kurās apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība.
"Jaunas civilās aizsardzības infrastruktūras izveide prasa laiku, zināšanas un ievērojamus līdzekļus, tādēļ mums vienlaikus jārūpējas par jau esošās infrastruktūras izmantošanu. Viens no praktiskajiem soļiem, ko varam īstenot jau tagad, ir kopā ar iedzīvotājiem apzināt, iztīrīt un sagatavot ēku pagrabus iespējamai izmantošanai patveršanās vajadzībām. Drošība nozīmē arī spēju pieņemt nepopulārus lēmumus, reizēm izvēloties nevis jaunu labiekārtojuma objektu, bet ieguldījumu patvertnē, rezerves elektroapgādē vai sakaru nodrošināšanā," sacīja Aivars Draudiņš.
Par sabiedrības gatavību krīzēm, brīvprātīgo darbu un sadarbību ar pašvaldībām diskutēja Olena Kovtuna, Eiropas Parlamenta deputāts Reinis Pozņaks, biedrības "Alūksnes lauku partnerība" valdes priekšsēdētāja Santa Harjo-Ozoliņa un Ārlietu ministrijas Divpusējās attīstības sadarbības nodaļas vadītāja Līga Renkmane. Galvenais secinājums: komunikācija krīzes laikā glābj dzīvības, tādēļ iedzīvotājiem jāzina oficiālie informācijas avoti, evakuācijas maršruti, patvertņu atrašanās vietas un rīcība sakaru vai elektroapgādes pārtraukuma gadījumā.
Digitālajai transformācijai un uzņēmējdarbības lomai veltītajā diskusijā piedalījās Jurijs Homenko, Ropažu novada pašvaldības digitālās transformācijas vadītāja Ilze Āboliņa un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols.
Par cilvēkkapitāla saglabāšanu un kopienu atjaunošanu runāja Bojarkas pilsētas mēra pirmā vietniece Tetiana Kočkova, Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops un Ņižinas pilsētas mēra vietniece Irina Grozenko. Viņi akcentēja sociālo, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, speciālistu izdegšanas novēršanu un apstākļu radīšanu, lai cilvēki vēlētos palikt kopienās vai tajās atgriezties.
Veterānu pieredzei un reintegrācijai veltītajā sarunā piedalījās veterāns Andrijs Ratušnijs, kā arī attālināti- veterāns Ivans Budurovs un veterānu centra "Nezlamni" vadītāja Inna Kuļinko. Sarunu moderēja Olena Kovtuna.
Enerģētiskās noturības diskusijā piedalījās Ņižinas pilsētas domes speciālistes Kateryna Hutorka un Diāna Miahka, Rīgas Enerģētikas aģentūras pārstāvis Valdis Ratniks, biedrības "Latvijas Lauku forums" eksperte Ilvija Ašmane, kā arī attālināti "EBO Consult" pārstāvis Eriks Kristiansens un "Samsø Energiakademi" pārstāvis Mihails Guldbeks Kristensens.
Ropažu novada pašvaldība sadarbību ar Bojarkas un Ņižinas pašvaldībām turpinās, gan sniedzot atbalstu Ukrainai, gan pārņemot praktiskās zināšanas, kas nepieciešamas civilās aizsardzības un kopienu noturības stiprināšanai Latvijā.
