Ir jautājumi un notikumi, uz kuriem atbildes var tikai sajust un saprast ar sirdi – dziļā pazemībā pieņemt tās kā sajūtas, kas ir tik smalkas kā asara zirnekļa tīklā. Ulbrokas bibliotēkas lasītāju ekskursija uz Dienvidkurzemi kopā ar profesori, folkloristi Janīnu Kursīti bija īsts zināšanu, emociju un vietējo stāstu cildinājums, kas ikvienam dalībniekam lika citādi paskatīties uz šo Latvijas daļu un to no jauna novērtēt.
Divu dienu programmas viens no pieturpunktiem bija Kazdanga, kur mūs iepriecināja vietējā folkloras kopa. Te pulcējušās no skata glītas kundzes, kuru dzimtas saknes meklējamas dažādos Latvijas novados, taču dzīves ceļi viņas atveduši tieši šurp. Dziedam un skanam kopā. Turpat arī Kazdangas pils un muižas kompleksa vēsture ar stāstiem par to kā bija un kā ir. Pils savulaik piederēja ietekmīgajiem Kurzemes baroniem Manteifeļiem. Tā celta no 1800. līdz 1804. gadam klasicisma stilā pēc arhitekta Johana Georga Ādama Berlica projekta. Pils aura joprojām ir maģiska, un kādam no mūsu grupas dalībniekiem pat izdevās tajā nemanāmi tikt ieslēgtam!
Tālāk ceļš veda uz Aizputi, kur mūs pārsteidza bagātīgais sakrālais mantojums un jaunas atklāsmes. Kristus Karaļa Romas katoļu draudzes vēsturiskajai 19. gadsimta baznīcai šobrīd līdzās slejas arī mūsdienīgais 21. gadsimta dievnams. Mūsu skatienam pavērās, senākā Kurzemes baznīca, ebreju sinagoga un unikālais koka arhitektūras mantojums. Pirms dievnama mākslas un vēstures eksperts Andris Vasiļevskis aicināja noskatīties vēsturisku īsfilmu un iepazīt Aizputes Novadpētniecības muzeja ekspozīcijas. Pilsētas senatnīgo seju veido apbūve ap Kurzemes bīskapijas pili (tagadējo Sv. Jāņa baznīcu), un senie koka nami priecē garāmgājējus vēl šodien.
Aizputes jaunās pilsmuižas komplekss ir ūdensdzirnavas un muižas vīna darītava senajā pagrabā. Šī vieta ceļotāju atmiņā paliks ar patīkamu garšu un smaržu niansēm. Kā uzsver vīndaru Santu ģimenes pārstāvis Mārtiņš: "Labs vīns dzimst un dzīvo piemērotā pilī un vislabāk jūtas pamatīgā vīna pagrabā!" Piekrītot šim apgalvojumam, sen zināms joks par to, ka "tas, kas notiek vīna pagrabā, paliek vīna pagrabā". Tāpat kā jautrās sarunas autobusā par lāčiem un to ietekmi Latvijas mežos, kas vēl ilgi uzjautrināja brauciena dalībniekus.
Vēl viena senvēstures liecība bija Dzērves pamatskola Cīravas pagastā – viena no senākajām mācību iestādēm Kurzemē, dibināta 1833. gadā. Skola joprojām darbojas bijušajā barona Georga fon Manteifeļa muižas ēkā un ir iecienīts tūrisma objekts. Pateicoties rūpīgi saglabātajam kultūrvēsturiskajam interjeram – vēsturiskajām krāsnīm, koka slēģiem un žalūzijām, lielajam balto podiņu kamīnam un greznajām kāpnēm, šeit tiešām varēja sajust vēstures elpu. Muižas kompleksu ieskauj 6,7 ha liels ainavisks parks, kas veidots angļu stilā. Īpašu šarmu sarunai piešķir teātra mākslas un latviešu valodas skolotāja Vita Valdmane, kurai pieder atziņa: ”mums arī tomāti zina gramatikas likumus”. Turpat Cīravā apmeklējām arī senlietu krātuvi, kuras bagātīgie fondi, no baznīcas grāmatām līdz kurpnieka rīkiem un patafoniem, spilgti ilustrē pagasta un visas Latvijas saimniecisko un kultūras vēsturi.
Ceļojuma turpinājumā nonācām pie unikāla objekta – Latvijā vienīgās un Ziemeļeiropā retās koka mēbeļu audzētavas "Meža dizaina dārzs" (Forest Designed), kur saimnieko Šmitu ģimene. Šeit koki to augšanas procesā tiek speciāli formēti un potēti, lai bez galdnieku iejaukšanās tie izaugtu no zemes jau gatavu krēslu vai dekoratīvo lampu veidā. Pēc dārza apskates, mūs pārsteidz Imanta Ozola viesmīlība, kura aizraušanās ir gleznošana, dzejas rakstīšana, biškopība un medības.
Pūsēnu kalns Nīcas pagastā pārsteidza ar savu 37 metrus dižo augstumu virs jūras līmeņa un ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā. Tas ir arī Latvijas dabas piemineklis, kas savulaik piedzīvojis to, ka daļa no kāpas tikusi norakta. Grupas kopbilde tika uzņemta tieši šajā vietā.
Kurzemnieku viesmīlību un vietējo garšu mantojumu pilnībā izbaudījām Jūrmalciemā, apmeklējot zvejnieka māju "Oskars". Šeit ar zvejniecību nodarbojas jau sestajā paaudzē. Baudījām zivis, kas kūpinātas un gatavotas pēc senču tradīcijām šajā senajā piekrastes ciemā Baltijas jūras krastā. Arī šobrīd nozveja ir saistīta ar piekrastes zveju un tradicionālo zivju kūpināšanu.
Nezūdošu iespaidu atstāja arī vērienīgais ģimenes uzņēmums SIA “Krastmaļi”, kas apsaimnieko ap 550 ha zemes. Saimnieks Mārtiņš Flaksis ar vērienu un lieliem panākumiem nodarbojas ar sēklkopību – milzīgās platībās te zeļ āboliņš, timotiņš, pļavas auzene un sarkanā auzene, kā arī graudaugi un pākšaugi. Mēs katrs saņemam dažādas sēkliņas, ko iesēt auglīgā zemē, lai paša rokām uzplaucētu pļavas ziedu skaistumu.
Daba un vide, kurā šajās dienās pabijām, rosināja uz filozofiskām pārdomām. Ne jau vieta un cilvēki cits citam sniedz spējas, bet gan iespējas. Šajā braucienā satikām spēcīgas personības, kurās jūtama vēlme pacelties pāri ikdienībai. To pašu sirsnību, darba mīlestību un spēku mēs saklausījām un sajutām arī maizes ceptuvē "Lāči", kuras sarūpētais kļuva par simbolisku ceļamaizi mūsu neaizmirstamajam Kurzemes braucienam.
Uz tikšanos pēc gada, ar skatu uz Zemgali.