Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) ir invazīva suga, konstatēta Latvijā kopš 2008. gada. 2024. – 2025. gada mitrais un siltais laiks veicinājis tā strauju savairošanos. Būtiski ietekmē dārzkopību, ainavu, bioloģisko daudzveidību, pārnēsā slimību ierosinātājus, tai skaitā patogēnu E.coli var radīt un rada ekonomiskus zaudējumus.
KĀ ATPAZĪT SPĀNIJAS KAILGLIEMEZI?
Šis bezmugurkaulnieks ir no 7 cm līdz 14 cm garš; ķermenis plats un nedaudz saplacināts; krāsa variē no brūngani pelēkzaļas līdz oranžai; pēda ir balta vai pelēcīga un to klāj gļotas; uz ķermeņa virsmas labi saskatāmi izcilnīši.
Spānijas kailgliemezim vasaras sākumā ir vislielākā ēstgriba, jo jāpagūst sasniegt dzimumbriedumu, lai jau no jūnija beigām sāktu dēt olas, ja ir siltas ziemas olas dēj līdz pat decembrim. Vienā reizē tas izdēj 20 - 30 olas, vienā sezonā – 400-500.
Kāpēc tas ir bīstami?
- Ātra vairošanās: līdz 500 olām gadā
- Izplatās ar cilvēku darbību (stādu, augsnes pārvadājumi)
- Izkonkurē vietējās sugas, pārnēsā patogēnus (piemēram, E. coli)
- Nav dabisko ienaidnieku Latvijas dabā
Izplatība Ropažu novadā
Balstoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ziņojumiem (2024–2025):
- Stopiņu pagasts (Ulbroka, Vālodzes, Dreiliņi, Saulīši, Līči, Upeslejas)
- Garkalnes pagasts (Garkalne, Berģi)
- Ropažu pagasts (Ropaži, Silakrogs, Kangari)
- Vangažu pilsēta
Kā apkarot? Vislabāk kombinēt apkarošanas metodes (Ievērot darba piesardzības principu, lietot cimdus un speciālas standziņas, vēlams slēgtos apavus):
🧤 Mehāniskā iznīcināšana:
- Nolasīšana (ieteicamākā metode!), nospiešana (tikai līdz jūnijam)
- Olu iznīcināšana, saspiešana (vasarā un agrā rudenī)
🧪 Ķīmiskā kontrole:
- Limacīdi (videi ieteicamākais preparāts satur dzelzs fosfātu kas ir dabā sastopams un, nonākot augsnē, pārveidojas par augu barības vielām (dzelzi un fosfātu).
- ) piesardzīgi, ievērot lietošanas nosacījumus, instrukcijā un ievērot 10 metru aizsargjsolu no ūdenstecēm)
- Neizmantot metaldehīdu!
🌿 Bioloģiskā kontrole:
- Indijas skrējējpīles (ierobežoti, jo pīles barojas dienas laikā bet gliemeži ir aktīvi krēslas un nakts stundās)
- Dabīgie slazdi ar alu, raudzētu maizi, sāli u.c.
Praktiskie padomi iedzīvotājiem
- Lasīt kailgliemežus agri no rīta, vakarā, pēc lietus
- Izmantot sālsūdeni vai slazdus iznīcināšanai
- Ja lasīt giemežus plastmasas maisiņos (vēlams dubultos), tad tos izmest sadzīves atkritumos
- Nobeigtos bez īpašām ķīmijām var aprakt zemē
- Regulāri rušināt augsni, pārbaudīt puķupodus
- Kompostēšana vēlams veidot slēgtās tvertnēs
- Nemest kompostu citā īpašumā, upju un mežu malās, tā tiek izplatīta šī u.c. invazīvās sugas dabā
- Pļaut zālienu un uzturēt kārtību īpašumā
- Gliemežu pārvietošana uz citām teritorijām nav to iznīcināšana (veicina gliemežu izplatību, turklāt gliemeži var atgriezties)
- Ziņot par kailgliemežu atradnēm DAP vietnē www.invazivs.lv
Spānijas kailgliemeža izplatība ir novērota jau praktiski visā valstī un arī palielinājusies Ropažu novadā. Cīņa iespējama tikai, sadarbojoties visiem – iedzīvotājiem un pašvaldībai.
Aicinām ziņot par konstatēto invāziju vietnē: https://www.invazivs.lv
Pašvaldība jau šosezon eksperimentālā kārtā plāno izmantot dzelzs fosfāta preparāta ēsmas granulas pašvaldības publiskās vietās Garkalnē, Stopiņos un vietām Ropažu pagastā pret Spānijas kailgliemežiem.
Dzelzs fosfāta preparāts ir videi draudzīgāks un nerada risku cilvēkiem, mājdzīvniekiem un citiem dzīvniekiem, tomēr efektīvi iedarbojas uz kailgliemežiem, īpaši invazīvajām sugām.
Teritorijās būs izvietotas brīdinājuma zīmes. Lūgums neaiztikt granulas un sargāt tās no bērniem.
Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka šobrīd nav tiesisku mehānismu Spānijas kailgliemežu masveida izplatības problēmas risināšanai, taču primāri ir nepieciešams šīs sugas īpatņu skaita ierobežošanā nekavējoties iesaistīties visu invadēto teritoriju īpašniekiem.