Lāčplēša dienas noskaņās Vangažu pilsētas bibliotēkā viesojās sabiedriskais darbinieks, žurnālists un viens no Atmodas kustības līderiem Dainis Īvāns. Dainis Īvāns, viņa balss un raksti bija kā zvans, kas pamodināja tautu un atgādināja, ka Latvijai ir spēks, kas nāk no cilvēku sirdīm un vienotības. Dainis Īvāns kļuva par simbolu laikam, kad tauta cēlās kājās, un brīvība vairs nebija tikai sapnis, bet kopīgi izcīnīta patiesība.
Tikšanās pulcēja dažādu paaudžu interesentus – gan jauniešus no Vangažu vidusskolas 7.a klases ar skolotāju Inesi Reisu, gan pieredzējušus klausītājus, kas vēlējās uzklausīt viņa stāstījumu par Latvijas neatkarības ceļu, tautas vienotību un cilvēka spēku stāvēt par savām vērtībām.
Īvāna kungs savu stāstījumu iesāka ar atmiņu no Atmodas laikiem: "Atceros, kā vienā Tautas frontes manifestācijā mans puika sēdēja man uz pleciem, un kāds amerikāņu reportieris, paskrienot garām, iesaucās: 'The future is on his shoulders' – nākotne viņa plecos. Tajā brīdī sapratu, ka mēs visi esam kādam uz pleciem, un mums pašiem kāds ir plecos. Tas ir mūsu spēks – mūsu bērni, mūsu senči, mūsu paaudžu nepārtrauktība. Tā ir mūsu stabilā piramīda, kuru nedrīkst izjaukt."
Savā stāstījumā Dainis Īvāns dalījās pārdomās par brīvību, tautas spēku un atbildību, kas vieno paaudzes. Viņš atzina, ka bērnībā sapņojis kļūt par Lāčplēsi, bet vēlāk sapratis – īsts karakalps ir tas, kurš stāv sardzē ar vārdu, pārliecību un ticību.
Īvāna kungs dalījās savās dzimtas atmiņās – stāstos, kas nāk no "Pekša" onkuļa, strēlnieka Pētera Lapaiņa. Viņš bija cilvēks ar sarežģītu, raibu likteni – strēlnieks ar četru armiju augstākajiem apbalvojumiem. Savā stāstījumā viņš atdzīvināja latviešu strēlnieku vēsturi, kas ilgi bijusi noklusēta, un uzsvēra, ka tikai līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu šie stāsti atkal varējuši skanēt brīvi.
Par Pekša onkuļa raibo un likteņa līkloču pilno dzīvi tapa filma "Astoņas zvaigznes", kurā Dainis Īvāns kopā ar režisoru Askoldu Saulīti atdzīvina strēlnieku drosmi, likteņus un cilvēcību.
Īvāna kungs bieži uzsvēra, ka Latvija ir mūžīga. Viņš atcerējās laikus, kad šķita, ka viss ir zaudēts un ka mēs, latvieši, drīz vien izzudīsim. Taču viņš uzsvēra, ka mēs pierādījām pretējo – mūsos dzīvo spēks, kas ir tikpat neatlaidīgs kā ieraudziņš latviešu maizē, kas jebkurā brīdī spēj atdzīvoties. Viņš stāstīja, ka pats izjūt šo spēku, kad saproti – neesi viens, bet esi daļa no lielas, stipras tautas, kas ar savu garaspēku spēj pārvarēt pat visspēcīgākos šķēršļus.
Īpaši nozīmi un uzsvaru Dainis Īvāns pievērsa grāmatu nozīmei jaunajai paaudzei. Viņš uzsvēra, cik svarīgi ir lasīt, jo tikai caur grāmatām jaunieši var iepazīt vēsturi, tradīcijas un gūt iedvesmu, kā arī ar tiem, kas nelasa, strīdēties ir grūti, bet tos, kas nelasa, ir viegli vadīt. Tāpēc mācīsimies lasīt un domāt pašiem, tādējādi nostiprinot savu pārākumu.
Pasākums iepriecināja gan jauniešus, gan vecākās paaudzes, un Dainis Īvāns, gluži kā agrāk, visus aizrāva ar savu dzīvo un iedvesmojošo stāstījumu.
Bibliotēka pateicas visiem klātesošajiem par dalību un īpaši – Dainim Īvānam par laiku, ko viņš veltīja Vangažu iedzīvotājiem un jaunajai paaudzei.
Lāčplēša diena atgādina – brīvība ir izcīnīta, nevis dāvāta, un gaisma simbolizē dzīvību, cerību un siltumu – iedegsim šovakar sveces kā cieņas, pateicības un mīlestības zīmi mūsu Latvijai.