2026. gada 30. novembrī aprit 645 gadi kopš senākā zināmā Ulbrokas vārda pieminējuma vēsturiskajos rakstos. Vairāk nekā sešu gadsimtu laikā mainījušās varas, robežas un paaudzes, vietas funkcijas, bet esošā vieta un tās cilvēku veidotais stāsts saglabājies un turpinās.
Ulbrokas stāsts sākas 1381. gada Svētā Andreja dienā, kas baznīcas kalendārā ir 30. novembris. 645 gadi ir laika nogrieznis, kurā Ulbroka ir piedzīvojusi viduslaiku Livoniju, Polijas–Lietuvas un Zviedrijas varas laikus, Krievijas impēriju, neatkarīgas Latvijas izveidošanos, okupācijas, karu, padomju periodu un Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Šobrīd Ulbroka ir lielākais ciems Latvijā un kļuvusi par mūsdienīgu, attīstītu pilsētvidi ar uzņēmumiem, skolām, kultūras centru, bibliotēku, veikaliem, ambulanci, atpūtas un sporta infrastruktūru. Ulbroka ir pašvaldības centrs vienam no lielākajiem Pierīgas novadiem – Ropažu novadam, kurā dzīvo gandrīz 37 000 iedzīvotāju.
Šobrīd vecākais zināmais dokuments, kurā minēts Ulbroka vietvārds glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīvā Ulbrokas muižas arhīva lietu apkopojumā (LVVA, 4038. fonds, 2, apraksts, 1189. lieta). Tajā teikts: "Visiem, kuri šo rakstu redz, Rīgas vicekomturs brālis Alberts fon Reke ar Tā kunga svētību. Mēs apliecinām ar šo esošo rakstu, ka mēs ar Livonijas ordeņa mestra Frīmerzenas Vilhelma piekrišanu esam no jauna pārdevuši mūsu parastajiem Ropažu novadniekiem, šī esošā dokumenta uzrādītājiem, mežu, kas viņiem piederējis kopš seniem laikiem un atradies šajās robežās. Vispirms izejot no Gomurgas upītes ietekas līdz Siguldas robežai, otrā pusē Krievupei, līdz atkal ejot tālāk pa Siguldas robežu līdz bīskapa Rīgas robežai, no bīskapa robežas prom pāri Juglas upei ejot starp bīskapa robežu un Ropažu robežu līdz purvājam, kuru sauc par Ulbroku, no bīskapa Rīgas robežas un Ropažu robežas ejot uz leju līdz Ikšķiles robežai, no Ikšķiles robežas ejot uz leju atkal līdz Gommurgas ietekai. (..) Tādēļ Mēs esam viņu seno dokumentu, kāds tiem bijis no seniem laikiem, ar pilnvaru atjaunojuši. Datēts Tā kunga 1381. gada Svētā Andreja dienā".
Ieraksts apzināts laikā, kad novadniece, mākslas vēsturniece Vita Banga veica Ulbrokas un tās apkārtnes vēstures izpēti "Ulbrokas muiža un tās apkaimes" grāmatas tapšanas laikā, kas 2023. gadā izdota izdevniecībā "Sava grāmata".
Līdz šim Ulbrokas vietvārda izcelsme tika saistīta ar baronu Ulenbroku dzimtu, pēc tam, kad 16. gadsimtā kardināls firsts Nikolajs Radzivils Rīgas birģermeistaram Heinriham fon Ulenbrokam piešķīra vairākus zemesgabalus starp Rīgas pilsētas teritoriju, Salaspils pili un Juglas upi.
Ulenbroku dzimta šeit saimniekoja līdz pat 17. gadsimta beigām, kad īpašumi nonāca Rīgas rātskunga Kristiāna Cimmermaņa īpašumā. Pēc Lielā Ziemeļu kara Cimmermanis pārstāvējis Rīgu vairākos notikumos, kas iezīmēja Baltijas pāreju Krievijas impērijas varā. Cimmermaņu dzimtas īpašumā muiža palika vairākās paaudzēs. 19. gadsimta avotos dokumentēta ne tikai mantošana, bet arī muižas ieķīlāšana un pārdošanas darījumi. Šajos ierakstos muiža ir kā saimniecība, kuras vērtību nosaka zeme, meži, ēkas, dzirnavas un citi īpašumi.
20. gadsimta sākumā Pirmais pasaules karš, Latvijas valsts nodibināšana un agrārā reforma pārtrauca gadsimtiem pastāvējušo muižu saimniecisko sistēmu, kas neatgriezeniski mainīja arī Ulbroku.
Periodā starp Pirmo un Otro pasaules karu Ulbrokas muižā darbojās bērnu tuberkulozes sanatorija.
Pēc Otrā pasaules kara Ulbrokā tika izveidota Rīgas radiostacija. Ulbrokas radiostacijas 125 metrus augstais tornis kļuva par jaunu ainavas zīmi. Padomju periodā radiostacijai bija liela tehniska un stratēģiska nozīme, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas arī radio klausītājiem ārvalstīs. Vēl 21. gadsimta sākumā no Ulbrokas īsviļņos tika pārraidītas ārvalstu radiostaciju programmas. 1991. gada janvāra barikādēs Ulbrokas radiostacija bija viens no stratēģiski svarīgajiem objektiem, kuru cilvēki devās aizsargāt. Piebraucamos ceļus radiostacijai bloķēja smagās automašīnas un lauksaimniecības tehnika. Pie ugunskuriem cilvēki dežurēja, lai nepieļautu raidītāja pārņemšanu. 1991. gada augusta puča laikā radiostacija atkal nonāca notikumu centrā, kad to ieņēma OMON vienība.
Vēstures notikumi dokumentēti arhīvos, kartēs un dokumentos, bet vietas atmiņa glabājas arī ģimenes hronikās. Ap Ulbrokas muižu gadsimtu gaitā noritēja arī aktīva saimnieciskā darbība. Zemnieki, kalpi, lauksaimnieki, amatnieki, dzirnavnieki, krodzinieki, mežstrādnieki un viņu ģimenes uzturēja muižas saimniecību un veidoja kopējo apkārtējo ainavu. Arī šodien ir saglabājušās dažas senās mājvietas un vietvārdi, kuri veidojušies sešu gadsimtu laikā. Daļēji šī informācija apkopota un dokumentēta Ulbrokas bibliotēkas 2014. gadā realizētā projekta "Senās mājvietas Stopiņu novadā" ietvaros.
Plašs un daudzpusīgs pārskats par Ulbrokas un tās apkārtnes vēsturisko attīstību no senākajiem laikiem līdz mūsdienām sniegts novadnieces, mākslas vēsturnieces Vitas Bangas 2023. gadā izdotajā grāmatā "Ulbrokas muiža un tās apkaimes". Izdevums izmantots raksta sagatavošanā. Grāmata pieejama Ropažu novada bibliotēkās.
Atzīmējot šo nozīmīgo vēsturisko faktu, Ulbrokas bibliotēka no 1. līdz 25. novembrim aicina piedalīties kopīgas atmiņu kolāžas veidošanā "Ulbrokas stāsts – 645". Aicinām atnest vai atsūtīt fotogrāfiju, kas uzņemta Ulbrokā, pievienot kopīgajai atmiņu kolāžai un radīt piederības stāstu kopā!
Fotogrāfija pie mājas, kuras vairs nav. Skolas klasē. Pie Ulbrokas ezera. Pagalmā. Darbavietā. Autobusa pieturā. Svētkos. Talkā. Sporta sacensībās. Bērnu rotaļās. Pie radiostacijas. Jaunuzceltas mājas. Un vēl, un vēl…
P.S. Fotogrāfijas ieskenēsim un atgriezīsim īpašniekam uzreiz.
Uz tikšanos Ulbrokas bibliotēkā!
Kontaktinformācija: tālruņa numurs +371 25485535; e-pasta adrese ulbrokas.biblioteka@ropazi.lv.