Ulbrokas bibliotēkas grāmatu iepirkumu un dāvinājumu salīdzinājums ar Latvijas izdevējdarbības kopainu

2026. gada pirmais pusgads LNB un Ulbrokas bibliotēkas statistiku analīze

Šī gada pirmais pusgads sniedz skaidru ieskatu gan Latvijas izdevējdarbības kopainā, gan Ulbrokas bibliotēkas krājuma veidošanas tendencēs. Atskaitē apkopotas un salīdzinātas divas 2026. gada pirmā pusgada statistikas. Pirmā ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) apkopotā statistika “Lielākie izdevēji pēc izdevumu skaita 2026. gadā”, kas parāda, cik izdevumu (grāmatu, brošūru) kopumā izdevusi katra izdevniecība Latvijā; kopā 1006 izdevumi. Otrā ir Ulbrokas bibliotēkas statistika par 2026. gada pirmajā pusgadā iepirktajām un dāvinātajām grāmatām pēc izdevniecībām; kopā 277 grāmatas. Jāatzīmē, ka daļa no šīm grāmatām ir ne tikai bibliotēkas izvēlēts iepirkums, bet arī lasītāju dāvinājums. 

*Kategorijā Citi ietilpst autoru pašu izdotās grāmatas, kā arī izdevniecības, kuru iepirktie vai dāvinātie izdevumi šajā laika periodā ir mazāk nekā 6. Tai skaitā “Apgāds Kontinents”, izdevniecība “Helios”, “Egmont”, “Madris”, “Sava grāmata”, “Punctum”, “Lietusdārzs”, “Neputns”, “Ezerrozes grāmatas”, “Orbita” un citas. 

No šī salīdzinājuma secināms, ka no LNB apkopotās izdevniecību statistikas Ulbrokas bibliotēkas sarakstā parādās tikai trīs izdevniecības: “Zvaigzne ABC”, “Jumava” un “Jānis Roze”. Pārējās septiņas izdevniecības Ulbrokas bibliotēkas sarakstā vispār neparādās kā atsevišķas pozīcijas. Turpretim, Ulbrokas bibliotēkas sarakstā ir četras izdevniecības (“Latvijas grāmata”, “Aminori”, “Dienas Grāmata”, “Liels un mazs”), kuru nav LNB apkopotajā statistikā par lielākajiem izdevējiem. 

Kopīgais un atšķirīgais LNB un Ulbrokas bibliotēkas statistikās

“Zvaigzne ABC” ir Nr. 1 abos sarakstos ar ļoti līdzīgu procentuālo īpatsvaru – 36,49 % LNB statistikā un 35,74 % Ulbrokas iepirkumā/dāvinājumā. Izdevniecība “Zvaigzne ABC” piedāvā plašu grāmatu klāstu, sākot ar tulkotajiem dižpārdokļiem un latviešu autoru daiļradi, turpinot ar bērnu un jauniešu grāmatām un beidzot ar enciklopēdijām, pašpalīdzības un arī mācību grāmatām, kas attiecīgi sastāda lielu daļu no Latvijā izdotām grāmatām. Tāpat abās statistikās parādās “Jumava” un “Jānis Roze”. Abas izdevniecības piedāvā augstvērtīgu un daudzveidīgu literatūru (vēsture, biogrāfijas, kultūra, praktiskie izdevumi), tāpēc to vieta valsts lielāko izdevēju sarakstā dabiski atspoguļojas arī Ulbrokas bibliotēkas iepirkumā.

“Baltija Publishing” (152 izdevumi, 2. vieta LNB lielāko izdevniecību sarakstā)

Šī nav daiļliteratūras vai populārzinātniskas literatūras izdevniecība, bet gan akadēmiskā izdevniecība, kas izdod starptautiskus zinātniskus žurnālus un konferenču rakstu krājumus ekonomikā, tiesību zinātnē un sociālajās zinātnēs, izdevumi pārsvarā ir angļu valodā. Rakstu autori ir, galvenokārt, no Ukrainas un Baltijas valstīm. Šādi izdevumi domāti pētniekiem, precīzāk, akadēmiskajai videi.

“Sava grāmata” (66 izd., 6,56%) un “Ezerrozes grāmatas” (75 izdevumi, 7,46 %)

Abas ir izdevniecības, kas piedāvā autorizdevumu apgādes pakalpojumu, nevis tradicionālas redakcijas ar savu izdevējdarbības virzienu. “Sava grāmata” tieši pozicionē sevi kā palīgu autoriem, kuri vēlas izdot savu grāmatu, un kopš 2015. gada ir starp desmit Latvijā lielākajām izdevniecībām pēc nosaukumu skaita. “Ezerrozes grāmatas” darbība seko līdzīgam principam. Latvijas likums pieprasa, ka katram izdotam nosaukumam jāsaņem ISBN un septiņi eksemplāri jānodod LNB, tāpēc arī viena autora vienā eksemplārā izdota grāmata formāli tiek pieskaitīta nacionālajai statistikai, tāpat kā jebkurš cits izdevums. Rezultātā šīs divas izdevniecības rada simtiem grāmatu “nosaukumu” gadā, taču tie ir individuāli, autoru finansēti darbi ar ļoti mainīgu kvalitāti un pieprasījumu, līdz ar to bibliotēkas tos parasti neiepērk sistemātiski, tikai pēc konkrēta pieprasījuma vai atzinības.

Latvijas Neredzīgo bibliotēka (43 izdevumi, 4,27 %)

Šī iestāde LNB statistikā parādās kā “izdevējs” tāpēc, ka tā pati pārveido jau izdotas grāmatas pieejamos formātos, tas ir, Braila rakstā, audiogrāmatās un palielinātās drukas grāmatās. Tā ir vienīgā iestāde Latvijā, kas drukātās grāmatas pārveido Braila rakstā, ik gadu sagatavojot vidēji ap 40 sējumus Braila rakstā, 40 grāmatas palielinātā drukā un arī izdevumus vieglajā valodā. Tie ir specializēti resursi konkrētai auditorijai (cilvēkiem ar redzes traucējumiem vai uztveres grūtībām). Arī Ulbrokas bibliotēkai ir sadarbība ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku, kuras rezultātā reizi pusgadā bibliotēka uz laiku saņem pielāgotās literatūras kolekciju, kas ir pieejama saņemšanai bibliotēkas lasītājiem. 

Dace Junemane / “Domu pērles” (39 izdevumi, 3,88 %)

Tā ir neliela izdevniecība Ķekavas novadā, ko kopš 2012. gada vada Dace Junemane.  Izdevniecība, galvenokārt, izdod dzeju, tostarp katru gadu izdod kopīgu vairāku autoru dzejas antoloģiju “Daudz laimes, Latvija!”. Tā ir niša ar salīdzinoši nelielu, taču uzticīgu autoru un lasītāju loku, nevis izdevniecība ar plašu, dažādotu katalogu, ko bibliotēkas iepirktu vairumā.

Latvijas Mediji (132 izdevumi, 13,12 %, 3. vieta)

Šī ir liela, atzīta, plaša profila izdevniecība (daļa no AS “Latvijas Mediji”, agrāk “Lauku Avīze”), kas izdod oriģinālliteratūru un tulkoto literatūru, vēsturisko un dokumentālo literatūru, nozaru literatūru, kalendārus un bērnu grāmatas. Tas, ka šī izdevniecība vispār neparādās Ulbrokas bibliotēkas iepirkumu sarakstā, drīzāk liecina par nejaušību konkrētajā pusgadā vai arī par to, ka tās grāmatas iegādātas caur citu kanālu (piemēram, vairumtirgotāju “Latvijas grāmata”, skat. tālāk) un uzskaitītas zem cita nosaukuma.

Secinājumi

“Latvijas grāmata” nav izdevniecība tās klasiskajā nozīmē, bet gan Latvijas lielākais grāmatu vairumtirgotājs un mazumtirgotājs (tostarp veikalu tīkls “Globuss”). Turklāt izdevniecības galvenais klients ir tieši bibliotēkas. Tas nozīmē, ka Ulbrokas bibliotēkas iepirkumu uzskaitē “Latvijas grāmata” visdrīzāk atspoguļo nevis konkrētu satura izdevēju, bet iepirkuma kanālu jeb piegādātāju, daudzu dažādu izdevniecību grāmatas, kas nopirktas caur šo vairumtirgotāju un uzskaitē iezīmētas pēc piegādātāja, nevis pēc faktiskā izdevēja. 

Jāuzsver arī izdevniecības “Aminori” veikums. Tā ir izdevniecība, kas apvieno kvalitatīvas tulkotās literatūras un oriģinālas latviešu dzejas un prozas izdošanu ar mākslas izstādēm savā telpā. Tā ir izdevniecība ar spēcīgu literāro reputāciju, kas kalpo par galveno iemeslu, kāpēc šīs izdevniecības grāmatas parādās Ulbrokas bibliotēkas plauktos. 

Kaut arī LNB apkopotajos datos nav redzama neviena specializētā bērnu literatūras izdevniecība, Ulbrokas bibliotēkas statistikā parādās izdevniecība “Liels un Mazs” (dibināta 2004. gadā), kas 2022. gadā saņēma prestižo Boloņas Starptautiskā bērnu grāmatu tirgus balvu “Gada labākais bērnu grāmatu izdevējs Eiropā”, ar bilžu grāmatām, dzeju, prozu un komiksiem bērniem un jauniešiem. Tā ir kvalitātes references izdevniecība bērnu literatūrā, kas arī pamato to, kāpēc šādām grāmatām ir jābūt bibliotēkas plauktos. 

LNB “lielāko izdevēju” statistika uzrāda, cik daudz nosaukumu formāli reģistrēts. Kā redzams, lielu daļu no šī skaita nodrošina izdevniecības, kas piedāvā autorizdevumu apgādes pakalpojumus (“Sava grāmata”, “Ezerrozes grāmatas”), specializēti pielāgotu formātu izdevums (“Latvijas Neredzīgo bibliotēka”), akadēmiski/zinātniski izdevumus (“Baltija Publishing”), kā arī nišas izdevniecība (“Domu pērles”). Tomēr šie izdevumi ne vienmēr atbilst vispārējas publiskas bibliotēkas lasītāju vajadzībām, pieprasījumam.

Ulbrokas bibliotēkas iepirkumu saraksts savukārt atspoguļo to, ko bibliotēka faktiski izvēlas saviem lasītājiem. Ir skaidrs, ka izvēles noteikšanā ir svarīgs gan izdevniecības piedāvājums, gan lasītāju pieprasījums, kas rezultātā veido bibliotēkas krājumu.

Informāciju apkopoja: Ulbrokas bibliotēkas informācijas speciāliste Zane Pivare un bibliotekāra palīdze jūlija mēnesī Paula Ziediņa.