Valsts policija turpina saņemt iesniegumus un informāciju par dažāda veida krāpniecībām, kuru dēļ iedzīvotāji zaudē ievērojamas naudas summas. Šī gada vienpadsmit mēnešos krāpnieku darbību rezultātā iedzīvotāji zaudējuši 19 997 205 eiro. Krāpnieki izmanto daudzveidīgas shēmas, lai izvilinātu naudu, un visbiežāk par upuriem diemžēl kļūst vecāka gadagājuma cilvēki. Valsts policija aicina kritiski izvērtēt ikvienu gan telefoniski, gan rakstiski saņemto informāciju, īpaši gadījumos, kas saistīti ar finansēm.
Seniori ir viena no visievainojamākajām sabiedrības grupām krāpniecības gadījumos. Sociālie, psiholoģiskie un tehnoloģiskie faktori šo grupu padara īpaši uzņēmīgu pret krāpšanas mēģinājumiem. Saskaņā ar Valsts policijas datiem par 2025. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem 86 % no visiem telefonkrāpniecības upuriem bijuši cilvēki vecumā virs 60 gadiem. Valsts policija aicina ikvienu atpazīt krāpniecības riskus un laikus novērst iespējamos zaudējumus, kā arī par riskiem informēt savus tuviniekus.
Visbiežāk krāpnieki:
- izliekas par valsts iestāžu darbiniekiem, apgalvojot, ka konstatēti pārkāpumi vai krāpnieciskas darbības ar jūsu personas datiem, un prasa sniegt privātu informāciju;
- uzdodas par uzņēmumu pārstāvjiem, ziņojot par "problēmām" jūsu profilā, maksājumos vai piedāvājot īpašas atlaides, lai iegūtu piekļuvi datiem;
- izliekas par radinieku vai viņa "glābēju", lūdzot steidzamu finansiālu palīdzību un radot sajūtu par ārkārtas situāciju;
- uzdodas par bankas darbiniekiem, brīdinot par it kā aizdomīgām darbībām kontā un prasot sensitīvu informāciju – personas kodu, dokumentu numurus, dzīvesvietu, kartes datus vai Smart-ID piekļuves kodus;
- piedāvā "laimestu", pieprasot jūsu identitāti un personīgos datus.
Lai pasargātu sevi un tuviniekus, Valsts policija atgādina:
- neatklājiet savus datus – personas datus, PIN kodus, paroles vai Smart-ID piekļuves kodus;
- neatbildiet uz aizdomīgiem zvaniem – pārtrauciet sarunu un pārzvaniet radiniekam vai attiecīgajai iestādei, izmantojot oficiālos kontaktus;
- pārbaudiet informāciju pirms kādam atdodat savu naudu;
- atcerieties, ka valsts iestādes nekad pa telefonu nevaicā informāciju par jūsu finanšu dokumentiem;
- neglabājiet paroles un drošības kodus uz bankas kartes, makā un neatklājiet tās pat, ja kāds prasa;
- neatveriet nezināmas saites, kas saņemtas īsziņās vai e-pastos.
Ja rodas aizdomas par krāpniecību, nekavējoties informējiet savu banku un policiju. Ja krāpšana jau notikusi, zvaniet Valsts policijai uz tālruņa numuru 112 un sazinieties ar savu banku.
Piezvani savējiem, pirms to izdara krāpnieks!