Rudenī pagarinās tumšais diennakts periods, kā arī biežāk līst un ir migla, redzamība pasliktinās un autovadītājiem ir grūtāk pamanīt ceļmalās esošus dzīvniekus. Tāpēc tumšajā diennakts laikā aicinām būt īpaši piesardzīgiem, izvēlēties piemērotu braukšanas ātrumu, rēķinoties, ka uz ceļa var parādīties dzīvnieki. Īpaši uzmanīgiem jābūt autoceļu posmos, kas ir aprīkoti ar brīdinājuma ceļazīmēm Nr. 125 Savvaļas dzīvnieki, kā arī mežainos apvidos un ceļa posmos ar nelielu attālumu starp ceļa nomali un kokiem vai krūmiem.
Dzīvnieki bieži mēdz uzturēties vietās, kur pļavas un tīrumi robežojas ar meža masīvu vai arī vienā pusē ir mežs, bet otrā pusē apstrādāts lauks, piemēram, ar kukurūzu. Dzīvnieki dodas pāri ceļam, lai barotos šajā laukā.
Valsts autoceļu posmos ceļazīmi Savvaļas dzīvnieki uzstāda, ja gada laikā vienu kilometru garā ceļa posmā reģistrētas vismaz trīs sadursmes ar dzīvniekiem vai bojāgājuši dzīvnieki, divu kilometru posmā – vismaz pieci, bet trīs kilometru posmā – vismaz septiņi. Katram nākamajam kilometram šis skaits palielinās par divi. Patlaban ar ceļazīmēm Nr. 125 Savvaļas dzīvnieki ir aprīkoti 106 valsts autoceļu posmi.
Kā rīkoties, ja uz ceļa sastapts dzīvnieks
"Ieraugot meža dzīvniekus ceļa malā, autovadītājiem ieteicams samazināt braukšanas ātrumu, jo dzīvnieka reakcija un kustības nav paredzamas. Ātruma samazinājumam ir jābūt diezgan pamatīgam, lai nepieciešamības gadījumā autovadītājs spētu vai nu ātri apstādināt transportlīdzekli, vai veikt drošu apdzīšanas manevru," norāda Drošas Braukšanas Skolas (DBS) vadītājs Jānis Vanks.
No tiem dzīvniekiem, kuri ir augumā līdz motora pārsegam, ja ir bīstami izvairīties, nevajag to darīt. Ir tikai jābremzē. Savukārt no tiem dzīvniekiem, kuri augstāki par motora pārsegu un pie trieciena var trāpīt priekšējā stiklā, ir jāmēģina izvairīties.
Ja dzīvnieks neiet prom, var mēģināt dot skaņas signālu vai pavisam lēnām apbraukt pa pretējo joslu, ja netuvojas citas automašīnas, bet nedrīkst veikt straujas kustības. Ja ceļam pārskrien dzīvnieks, nekavējoties jābremzē, jo šim dzīvniekam var sekot vēl citi!
Ja noticis negadījums ar dzīvnieku
Nespeciālistiem nav ieteicams tuvoties notriektiem vai savainotiem dzīvniekiem un mēģināt tiem palīdzēt pašu spēkiem. Ievainoti dzīvnieki var būt agresīvi un apdraudēt cilvēku, bet šķietami beigti dzīvnieki var būt tikai apdulluši vai smagi ievainoti. Jāņem vērā arī tas, ka dzīvnieki var būt slimi vai inficēti. Tāpēc ir jāietur distance un par dzīvnieku jāinformē atbildīgie dienesti. Vairāk informācijas par rīcību, ja uz ceļa notriekts dzīvnieks, lasiet šeit.
Notriektie mājdzīvnieki ir jānovāc īpašniekam, bet bezsaimnieka dzīvniekus saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu novāc pašvaldība. Notriekto dzīvnieku piesavināties nedrīkst, jo saskaņā ar Medību likumu tā ir nelikumīga medījamo dzīvnieku ieguve un par to draud sods. Valsts meža dienests datus ievāc nevis kalendārā gada, bet gan medību sezonas ietvaros, kas ilgts no 1. aprīļa līdz 31. martam, 2025./2026. gada medību sezonā tika reģistrēti 2428 notriekti dzīvnieki. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka līdz 25. oktobrim ir reģistrēti 173 ceļu satiksmes negadījumi, kuros notikušas sadursmes ar meža dzīvnieku. VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) informatīvajā līnijā šogad saņemti vairāk nekā 940 ziņojumi par dzīvniekiem uz vai pie autoceļiem.